Kā Rīga tika pie sabiedrisko apspriešanu ierobežojuma, ar kuru tikpat kā neviens nav mierā
Birokrāti ir sapinušies meistarībā. Tā organizācijas Sabiedrība par atklātību — Delna vadītāja Inese Tauriņa raksturo izmaiņas Rīgas nolikumā, kas turpmāk iedzīvotājiem ļaus rosināt publisku apspriešanu tikai tad, ja par to parakstīsies vismaz 20 tūkstoši pilsētnieku. «Faktiski tiek likvidētas sabiedrības iespējas līdzdarboties ar šo instrumentu,» secina Tauriņa. Delna sūtīs vēstuli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, aicinot noskaidrot, kāda bijusi prakse gan Rīgai, gan citām Latvijas pašvaldībām, nosakot parakstu slieksni publiskas apspriešanas rosināšanai, jo «tas slieksnis ir nenormāls».
Tam, ka šāds parakstu slieksnis apspriežu rosināšanai ir par augstu, piekrīt arī Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV). Ja šo instrumentu gribētos iedarbināt, «tas būtu diezgan nereāli». Pilsētas vadītājs jau vienojies šo jautājumu tuvākajās nedēļās pārrunāt ar sabiedriskajām organizācijām. «Cipars ir maināms, bet uz kādu — to vajadzētu izduskutēt,» saka mērs.
Bet kā šī «nereālā» prasība nokļuva tikko apstiprinātajā pašvaldības galvenajā dokumentā, ja reiz to neatbalsta ne opozīcija un sabiedriskās organizācijas, ne pilsētas mērs?
Rīga nav rekordiste
Sabiedrība nav naska uz iesaistīšanos publiskās apspriedēs, drīzāk pretēji. Piemēram, uz Rīgas teritorijas plānojuma publisko apspriešanu 2021. gada septembrī ieradās tikai pieci cilvēki. Parasti šādas apspriedes rosina pašvaldības, jo to par obligātu dažādās situācijās nosaka likums, taču pašvaldību nolikumi paredz iespējas arī iedzīvotājiem rosināt apspriešanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.