Kara balsis.* Tā nav izklaide, tas ir karš • IR.lv

Kara balsis.* Tā nav izklaide, tas ir karš

1
Viktors Samoiļenko un Maksims Hončaruks ar virtuālās realitātes brillēm. Foto no personīgā arhīva
Anastasija Ringis, speciāli Ir

Tikai divas nedēļas pirms plaša mēroga Krievijas iebrukuma sākuma ukraiņu IT uzņēmēji Viktors Samoiļenko un Maksims Hončaruks nodibināja jaunuzņēmumu Aspichi, kas piedāvātu audio un vizuālās teleportācijas pakalpojumus, balstoties uz virtuālās realitātes (VR) tehnoloģijām. Viņu plāns bija sākt izstrādāt izglītojošu saturu un startēt ar to globālajā tirgū. Taču karš krasi mainīja viņu plānus.

Tagad, pusotru gadu pēc invāzijas, Aspichi aizvien ražo izglītojošu saturu, tikai viņu klienti ir nevis globāli pircēji, bet gan Ukrainas armija, Galvenā izlūkošanas pārvalde, Ārlietu ministrija, militārās rehabilitācijas centri un ārkārtas palīdzības dienesti.

«Pagājušā gada marta beigās mūsu operatoru komanda devās uz atbrīvoto Buču, Irpiņu un Borodjanku, lai šajās pilsētās nofilmētu 360 grādu video, tāda veidā radot dokumentāli informatīvu saturu par postījumiem,» stāsta Viktors. Tieši tad radās ideja, kā Aspichi tehnoloģijas varētu izmantot jaunajā Ukrainas realitātē.

«Jūs uzliekat VR brilles un «pārceļaties» uz Buču,» stāsta Viktors. «Pilnīgas klātbūtnes efekts.» No okupantiem atbrīvotajās Kijivas piepilsētās tapušo saturu Aspichi īpašnieki uzdāvināja labdarības fondam United24. Ziedoja arī brilles. Tagad šo virtuālo pastaigu pa kara noziegumu vietām izmanto muzeji un diplomātiskās pārstāvniecības dažādās pieņemšanās.

«Mutiski mēs varam ilgi stāstīt, kādus postījumus Ukrainai nodarījis Krievijas karaspēks, savukārt Aspichi tehnoloģija un saturs burtiski trīs minūšu laikā var nodot ne tikai informāciju, bet arī sajūtas,» komentē fonda United24 pārstāvji.

Jauno tehnoloģiju tagad izmanto arī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde — militārās izlūkošanas virsnieki var pilnībā rekonstruēt speciālo operāciju gaitu un pēc tam analizēt kļūdas.

Savukārt pēc Sauszemes spēku akadēmijas lūguma Aspichi ir izstrādājis granātmetēja simulatoru — pirms došanās uz poligonu un īstu ieroču ņemšanas rokā, kadeti šo ieroču izmantošanas pamatus apgūst virtuāli, izmēģinot dažādus šaušanas paņēmienus. Līdzīga pieeja izmantota, radot jaunu mācību produktu Valsts ārkārtas situāciju dienesta sapieriem.

«Izmantojot VR brilles, topošie atmīnētāji jau pirms nokļūšanas reālos apstākļos var redzēt un izdzīvot visu, ar ko viņiem nāksies saskarties nākotnē, piemēram, redzēt, kā tiek deaktivizēti konkrēti lādiņi. Tas, pirmkārt, smadzenes pamazām pieradina pie stresa un, otrkārt, ļauj uztvert citu cilvēku pieredzi kā savējo,» skaidro Maksims.

Tagad top jauns atmīnēšanas produkts, lai sapieris varētu pārraidīt savu darbu tiešsaistē. Pie viņa ķiveres tiek piestiprināta 360 grādu kamera, kas pārraida video kādam pieredzējušākam kolēģim, ja konkrētajā situācijā nepieciešama attālināta zinošāka speciālista palīdzība.

Vēl viena Aspichi darba joma ir psiholoģiskais saturs, kura izstrādē iesaistījušies attiecīgās jomas eksperti. «Ņemot vērā visus jaunākos pētījumus, viņi mums iesaka, kāds saturs uzlabo cilvēku psiholoģisko stāvokli. Tādā veidā mēs varam palīdzēt nomāktiem cilvēkiem uzlabot pašsajūtu ar attiecīgu virtuālās realitātes vēstījumu — gan vizuālu, gan ar pavadošu mūziku,» skaidro Viktors.

Piemēram, ar 15 minūtes ilgu skatīšanos uz medūzu kustībām vai ziepju burbuļiem pacientam iespējams mazināt trauksmi un neirotisku ieciklēšanos. 

Šis jaunais psiholoģiskais saturs jau tiek izmēģināts vairākos rehabilitācijas centros, kuros ārstējas jaunie kara veterāni. Aspichi ir spēris arī soli tālāk un izstrādājis meditācijas saturu.

«Karš mainīja mūsu sākotnējos plānus, bet tas arī kļuva par mūsu progresa dzinējspēku. Mēs vienkārši esam spiesti attīstīties straujāk, piedāvājot jaunus pakalpojumus konkrētiem klientiem, tajā skaitā iestādēm, kas strādā mūsu uzvaras labā. Es ticu, ka VR tehnoloģijas, ko tagad izmanto Ukrainas armija, vēlāk var kļūt arī par NATO standartu,» saka Viktors. 

«Mums ir jābūt tehnoloģiski attīstītākiem un gudrākiem, lai ne tikai uzvarētu krievus tagad, bet arī lai novērstu viņu potenciālo iebrukumu nākotnē,» papildina Maksims.

Maksims un kāds Sauszemes spēku akadēmijas kadets, kas apgūst granātmetēja darbības principus.
Foto no personīgā arhīva

* Rakstu sērija Ukrainas kara balsis pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas Finieris atbalstam. #KopāParUkrainu

Komentāri (1)

QAnon 20.09.2023. 15.59

Buča un Irpiņa, tas nav nekas unikāls, tas vispār ir nieks, salīdzinot ar Golodomor, kur tika nogalināti 7 miljoni ukraiņu un WWII krievi tādas bučas un irpiņas sarīkoja tūkstošiem.
Neliek man mieru viena doma, ka ja pateicībā Staļinam par Golodomor 5 miljoni Ukrainas iedzīvotāju (par ukraiņiem tos saukt mēle neklausa un pirksti ķerās), nebūtu devušies kopā ar krieviem pastrādāt zvērības pret skaistiem, labsirdīgiem un talantīgiem eiropiešiem, bet pavērsuši stobrus uz pretējo pusi, karš varēja beigties taisnīgi vēl 1941. gadā Urālos, ar minimāliem postījumiem un cilvēku upuriem un pat vācus valsti un tautu nīstošais alkašs, Čerčils un fiziskais un morālis kroplis, Rūzvelts nebūtu uzdrīkstējušies iejaukties. Nebūtu šodien tādu traģēdiju, kā Irpiņa, Buča, Mariopule. Nebūtu izjaukta pasaules kārtība, kas 1/4 cilvēces noveda pie bada un vājprātīgu sadistu diktāta, puse Eiropas nebūtu nonākusi zem krieva asiņainā kerzavika.
Pilnai Ukrainas uzvarai ar Atacms un F-16 vien nepietiks, tai ir bargi jāsoda visi hoholi (ukraiņi karoja Šuhēviča bataljonā), kas lepojas ar to, ka viņu ģidi – vojeveļi, kopā ar krieviem grieza nost krūtis Eiropas sievietēm, dzīvus dedzināja sirmgalvjus uz durkļiem dūra zīdainīšus, lepojās ar nogalinātiem civiliedzīvotājiem nomontētiem rokas pulksteņiem un asiņainām sieviešu vešinām.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu