Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons skaidro jauno valsts aizsardzības koncepciju
Aizsardzības ministrijā var iekļūt tikai caur īpašu sejas skeneri pie ieejas, toties nenotiek somiņas apskate kā Prezidenta pilī. Lai gan esmu aicinājusi Garisonu ieturēt pusdienas, viņš jau telefonsarunā nosaka, ka varēs piedāvāt tēju.
Strauji ienācis telpā, viņš bilst, ka esot pastīvs, jo brīvdienās nogājis 100 kilometru. Garisons ir zemessargs, runājot par Krieviju, uzsver savu vēsturnieka izglītību. Tiekamies, lai runātu par 5. septembrī valdībā akceptēto jauno valsts aizsardzības koncepciju, kas nosaka valsts militārās aizsardzības stratēģiskos pamatprincipus, prioritātes un pasākumus miera, valsts apdraudējuma un kara laikā.
Garisons uzsver, ka koncepcija, kad to pieņems Saeima, būs galvenais dokuments, kas bruņotajiem spēkiem nosprauž mērķus, kas jāsasniedz valsts aizsardzībā un bruņoto spēku attīstībā. «Esam centušies, lai šī attīstība neaiziet debesīs un būtu vairāk vai mazāk piesaistīta pie pieejamā finansējuma.» Koncepcijā plānots ne vēlāk kā 2027. gadā valsts budžeta finansējumu aizsardzībai palielināt līdz 3% no IKP.
Koncepcija ietver divus galvenos stratēģiskos virzienus — aizsardzības un atturēšanas spēju stiprināšana, kā arī noturības, rīcībspējas un gribas aizstāvēt valsti stiprināšana. Koncepcija iezīmē draudu rāmi reģionā. Militāro draudu analīze liecina, ka Krievija saglabāsies kā ilgtermiņa drauds Latvijas drošībai. Kaut arī Krievija cieš lielus zaudējumus karā Ukrainā, tā joprojām ir ļoti liela un resursiem, tajā skaitā cilvēkresursiem, bagāta valsts. «Tāpēc varam paredzēt, kad agrāk vai vēlāk Krievija spēs atjaunot savu militāro potenciālu, un koncepcijā iezīmējam piecu gadu rāmi, kādā Krievija faktiski spēj atjaunot savas militārās spējas.» Vaicāts, no kura brīža tiek skaitīti pieci gadi, Garisons atbild, ka no koncepcijas apstiprināšanas brīža. «Mēs nevaram novilkt ļoti striktu līniju, bet es teiktu — 2028. gads. Tas ļauj plānot. Mums ir vairāk jākoncentrējas attīstīt savas kaujas spējas.» Līdzīgi plānojot arī igauņi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.