Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 4
1918. gada pavasarī notika pirmā lielinieku organizētā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana
Pirmais pasaules karš un tam sekojošā Februāra (marta) revolūcija bija radījusi ne tikai saimniecisko krīzi un haosu valsts pārvaldē, bet vienlaikus izraisīja arī būtiskas sociāla rakstura pārmaiņas, kuru rezultātā sabiedrībā līdz tam ierastās tiesiskās un tikumiskās normas vairs nespēja funkcionēt, sekmējot cilvēku savstarpējo attiecību brutalizāciju. Kara un revolūcijas izraisītās jukas kombinācijā ar iedzīvotāju samērā augsto izglītības līmeni lielai daļai Latvijas sabiedrības neizbēgami padarīja pievilcīgu sociālās vienlīdzības ideju un tās radikālo izpausmi — lieliniecismu, kas jau tolaik spilgti atklāja vēlāko komunistu īstenotās politikas mērķus un metodes.
1917. gada 7. novembrī Petrogradā valsts apvērsumā gāztās Krievijas Pagaidu valdības vietā pie varas nāca lielinieki Vladimira Ļeņina vadībā un nodibināja «padomju varu». Arī Vidzemē (Valkas, Valmieras, Cēsu apriņķī un Vācijas armijas neokupētajā Rīgas apriņķa daļā) varu pakāpeniski savās rokās pārņēma Rīgā 1917. gada augustā izveidotā Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padome ar tās izpildkomiteju — Iskolatu. Lielinieku režīms Vidzemē pastāvēja tikai trīs mēnešus, taču Iskolats paguva sākt radikālas politiskas, saimnieciskas un sociālas reformas, kuras pārtrauca Vācijas armijas uzbrukums un tam sekojošā Vidzemes okupācija.
Pieņemts uzskatīt, ka pirmā iedzīvotāju masveida deportācija no Baltijas valstīm ir norisinājusies 1941. gada 14. jūnijā. Diemžēl tikpat kā nezināms ir fakts, ka jau 1918. gada februārī lielinieki deportāciju izmantoja kā vienu no savas represīvās politikas metodēm. Vidzemē un vairākās Igaunijas pilsētās tie arestēja dažādu tautību un atšķirīgām sabiedrības grupām piederīgus iedzīvotājus un izsūtīja uz Krieviju. Var šķist, ka dažu simtu cilvēku izsūtīšanu nevar salīdzināt ar tūkstošiem deportēto pēc mazliet vairāk nekā divdesmit gadiem, tomēr notikums skaudri atklāj šīs padomju terora akcijas sākotni.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.