Bezgalīgā skola • IR.lv

Bezgalīgā skola

4
Gunita Nagle

Ambiciozais projekts Skola2030, kas solīja no bērnudārza līdz vidusskolas pēdējam zvanam mācīt 21. gadsimtā nepieciešamās zināšanas un prasmes, ir ieviests. Taču skolotāji jau ķērušies pie kļūdu labošanas — nevis skolēnu darbos, bet mācību programmās

Septiņi gadi un 31 miljons eiro ieguldīti jaunās kompetenču pieejas Skola2030 ieviešanā, tomēr triumfa sajūtas nav. Šovasar eksāmenu laikā 160 absolventi no vairāk nekā 20 skolām atklātā vēstulē Valsts prezidentam rakstīja, ka uz «kļūdaini un nolaidīgi radītiem pamatiem» būvētā sistēma esot lielākais drauds valsts attīstībai. 

Vidusskolēni sūdzējās, ka noteikumu maiņa spēles laikā ietekmējusi arī sniegumu eksāmenos. «Mums bija tik daudz jauno tēmu, ka ik pēc divām trim nedēļām sākām apgūt kaut ko jaunu,» par padziļināto matemātikas programmu Ir stāsta viens no vēstules parakstītājiem Kristaps Ruņģis, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas absolvents un tagad jau Mūzikas akadēmijas students. Savukārt vēsturē vispār vairs neesot satura — skolotāja mēģinājusi to mācīt pēc Skola2030 prasībām, bet secinājusi, ka jauniešiem jāmācās politika un ekonomika, bet vēstures vidusskolā vairs nav.

«Jaunajam izglītības standartam ir ļoti laba doma, tas ir ar skatu nākotnē. Ar šādu pieeju esam soli priekšā tiem, kurus apbrīnojam, — Somijai, Igaunijai, citām valstīm. Taču pieejas un satura izstrāde nenotika kopā,» izglītības ministre Anda Čakša (JV) uzteic vērienīgo projektu un vienlaikus norāda arī uz tā lielāko mīnusu — jaunajam saturam atbilstošu mācību līdzekļu trūkumu skolās.

Taču šis trūkums bija paredzams, jo projektam nebija ne finansējuma, ne mandāta pilnu mācību līdzekļu komplektu izstrādei visos priekšmetos un klasēs, Ir norāda ilggadējā projekta darbiniece Zane Oliņa. Turklāt jaunā pieeja nenozīmē, ka skolās jāmet ārā visi agrākie materiāli. Viņa aicina novērtēt un lepoties ar «drosmīgo projektu», jo nav nevienas citas valsts, kas būtu uzņēmusies mainīt mācību pieeju un saturu visās izglītības pakāpēs vienlaikus. «Bet vajadzēs vēl desmit gadus, lai pamatpraksē ieraudzītu to, kas tagad sākts Skola2030. Tas nav tāpēc, ka kaut kas ir salaists dēlī, bet tāpēc, ka jāpanāk nozīmīgas, kompleksas pārmaiņas,» secina Oliņa.

Ir pēta, kāpēc projekta rezultāti ir tik neviendabīgi, ka dabaszinātņu skolotāji slavē izstrādātos metodiskos materiālus, bet humanitārajās zinībās jāatzīst pieļautās kļūdas un tās jālabo.

Vēsture pazūd

Tā tiešām ir, kā stāsta absolvents Kristaps Ruņģis, — vidusskolā vēstures vairs nav. Ieviests jauns mācību priekšmets, kurā vēsture jāmāca kopā ar sociālajām zinībām. «Mērķis bija labs — paplašināt skolēnu zināšanas par politiku, reliģiju un tiesībām, vēsturi sasaistīt ar šiem priekšmetiem,» skaidro Teikas vidusskolas skolotājs Valdis Klišāns, kurš strādāja projektā Skola2030. Taču «galu galā nācās saintegrēt astoņas zinātnes — vēsturi, reliģiju, ētiku, politiku, filozofiju, tiesības, uzņēmējdarbību un ekonomiku — vienā mācību priekšmetā. Kā to izdarīt? Manā izpratnē Skola2030 piedāvā labu jauno metodisko pieeju, bet vēstures satura metodoloģija nesanāca,» Klišāns gatavs labot kļūdas.

Vēstures un sociālo zinātņu skolotāju biedrība jau izstrādājusi savus priekšlikumus vēstures mācīšanai un nosūtījusi tos gan ministrei, gan Valsts izglītības satura centram (VISC). Skolotāji vēlas izglītības standartā konkretizēt vēstures tēmas, jo pašreiz «skolotājs, ja grib, vēstures tematos var mācīt tikai un vienīgi par Krieviju vai Ķīnu, var arī vēsturi nemācīt vispār», raksturo Klišāns. Standartā nav minēti ne vēstures laiki, ne vietas. Nav minēta neviena Latvijas vēsturiskā struktūra, neviens Eiropas vēsturiskais laikmets. «Pēc pašreizējā programmas parauga labi var saprast, kas un kā mācāms politikā un ekonomikā, bet vēsture paredzēta tikai kā piemēri citu zinātņu ideju pamatošanai,» saka Klišāns. Tāpēc pēdējos trīs gados katrs vēstures skolotājs strādājis atbilstoši savai izpratnei.

Latviešu valodas stundās ir līdzīgi. «Skola2030 būtībā ir nojaukusi gramatikas sistēmu,» saka Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas vadītāja Dace Frīdenberga-Samete, kas strādā Ventspils Pārventas pamatskolā. Taisnības labad viņa piebilst, ka neviens skolotājs nav spiests strādāt pēc paraugprogrammas, var izstrādāt savējo. Bet šī lielā brīvība «radījusi apmulsumu, haosu, jaunam skolotājam izmisumu, jo nav arī [jaunā standarta] mācību līdzekļu, pēc kuriem orientēties».

Gramatika ir izšķaidīta pa dažādām klasēm bez strukturālas pieejas, kādā secībā ko mācīt, stāsta Frīdenberga-Samete. Kliedzošs piemērs — 7. klasē latviešu valodas stundas jāsāk ar skaidrojumu par divdabjiem, taču par darbības vārdiem, no kā divdabji veidojas, māca tikai pēc tam. Rezultātā katrs māca «pēc savas saprašanas», konstatēts skolotāju metodiskajās dienās. Centralizēto eksāmenu rezultāti ļāvuši secināt, ka lielākā daļa skolotāju strādājuši pa vecam, tāpēc skolēniem ir labas gramatikas zināšanas, bet tekstveide un argumentācija sagādā grūtības.

Kad skolotāju asociācija atklāja, ka projektā Skola2030 par latviešu valodu atbildīgais Arvils Šalme atzinis par pareiziem daudzus iebildumus, bet mainīts nav pilnīgi nekas, šā gada sākumā asociācija aicināja ministriju sadarboties jauna parauga izstrādē. 

VISC izveidoja radošo komandu doktores Anitas Skalbergas vadībā, tās izstrādātā jaunā programma latviešu valodas apguvei pamatskolā jau šogad tiks nodota skolotājiem aprobācijā.

Skola2030 paraugprogrammas būs jāpilnveido vēl divos jaunos mācību priekšmetos: programmēšanā, un dizainā un tehnoloģijās, atklāj VISC direktore Liene Voroņenko. Viņa atturas vētīt Skola2030 izdarīto, bet norāda — ir pierādījies, ka vairākos mācību priekšmetos nepietiek ar vienu paraugu, vajadzīgas divas vai pat vairākas programmas, lai skolotāji var izvēlēties. «Pasaule mainās, skolēni mainās, un līdz ar to arī visos mācību priekšmetos mācību programmas būs pilnveidojamas visu laiku, tas būs nepārtraukts process,» secina Voroņenko.

Par ko apskauž fiziķus

Cita aina ir eksaktajās zinātnēs — vairumam skolotāju pret Skola2030 nav lielu iebildumu. Fizikā, ķīmijā, bioloģijā un matemātikā izglītības satura pārveidošana sākās jau pirms 15 gadiem, skaidro Pumpuru vidusskolas bioloģijas skolotāja Vēsma Vijupe, kas darbojās Skola2030 projektā. Šie skolotāji jau no 2005. gada sāka strādāt pēc kompetenču pieejas, tāpēc Skola2030 nekādu šoku viņiem neizraisīja. 

Skolotāja Vijupe uzsver, ka jaunā pieeja ir cilvēcīgāka pret skolēniem un viņu vajadzībām. «Kompetences, par kurām dažkārt mēdz runāt ironiski, viņiem noderēs dzīvē. Jo no tiem skolēniem, kas vidusskolā mācās bioloģiju, nebūs daudz tādu, kas kļūs par biologiem un mediķiem. Bet viņi būs pilnveidojuši prasmes izvērtēt pieejamo informāciju, kritiski domāt, argumentēt,» saka skolotāja Vijupe.

To apstiprina arī Jelgavas Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājs Kārlis Daģis, Rīgas 72. vidusskolas ķīmijas skolotājs Pāvels Pestovs un Limbažu Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Gunta Lāce — viņi atrod nepilnības programmu paraugos, taču neuzskata, ka viss jāpārstrādā. Lāce uzslavē Skola2030 par matemātikas jomu ilgu laiku atbildīgo Jāni Vilciņu, kurš skolotājiem regulāri izsūtījis kopsavilkumus par augstākā līmeņa matemātikas tēmām, precizējot, kur atrast teorētiskos skaidrojumus un uzdevumus. Vienīgi pietrūkst ar reālo dzīvi saistītu matemātisko uzdevumu.

Skaidrība par mācību paraugprogrammām ļāva spert soli tālāk — ķerties pie mācību līdzekļu izstrādes. Palīdzēja arī spiediens no uzņēmēju asociācijām un universitātēm, kas skaļi cēla trauksmi par nepietiekamo dabaszinātņu absolventu skaitu. Pēc garām diskusijām VISC beidzot izsludināja iepirkumu metodisko materiālu izstrādei — tajā uzvarēja LU sadarbībā ar Fizikas skolotāju asociāciju un par 405 tūkstošiem eiro izveidoja mācību komplektu vidusskolai 245 stundu apjomā.

«Tas ir kaut kas unikāls,» saka skolotājs Daģis. Par to tagad visi pedagogi apskauž fizikas skolotājus, jo komplektā ir detalizēti stundu plāni, prezentācijas skolotājiem, uzdevumi, laboratorijas un pārbaudes darbi, metodiskie komentāri. No 24. augusta komplekts visiem fizikas skolotājiem pieejams Skolo.lv vidē.

Pozitīvās pieredzes iespaidā jau top metodiskie materiāli skolotājiem arī bioloģijā, ķīmijā, programmēšanā, dizainā un tehnoloģijās. Arī latviešu valodas un literatūras skolotāji nupat, augusta beigās, izteikuši VISC vēlmi pēc šāda parauga izstrādāt un aprobēt mācību stundu plānus.

ChatGPT un citi jaunumi

Dabaszinātņu skolotāju pieredze uzskatāmi parāda, cik ilgam laikam jāpaiet, lai «skolotāji būtu vienisprātis par pierādījumos balstītām mācību metodēm», norāda Zane Oliņa, kura Skola2030 pirmajos gados atbildēja par mācību satura izstrādi un pēcāk par projekta ieviešanu, bet pērn maijā beidza darbu šajā projektā. Līdzīgi kā skolotāja Vijupe, viņa atgādina, ka jau no 2005. līdz 2011. gadam daudz tika ieguldīts metodiskajā atbalstā, izveidots jauns saturs, mācību līdzekļi, skolās tika izveidoti mūsdienīgi fizikas, ķīmijas, bioloģijas kabineti.

Humanitārajos priekšmetos tādu pārmaiņu iepriekš nebija. Uzklausot kritiku par izstrādātajām paraugprogrammām, Oliņa uzsver — Skola2030 līdzautori bija izpētījuši, kā citviet māca dzimto valodu un vēsturi, un ņēmuši to vērā savā piedāvājumā. Ja skolotāji to nepieņem, tad nekas cits neatliek kā izstrādāt alternatīvu. Taču viņai šķiet ļoti svarīgi, lai tādus mācību priekšmetus kā literatūra un vēsture mācītu mūsdienīgi.

VISC vēl nav pabeidzis Skola2030 izvērtējumu, kas tika solīts augustā, tāpēc pagaidām arī centra vadītāja Voroņenko savu viedokli par projektu nepauž. Ir notikusi skolotāju aptauja, taču tās datus vēl nepublisko, kamēr turpinās padziļinātas intervijas un analīze.

Tikmēr Ir aicināja Skola2030 iesaistītos novērtēt, kāpēc vieni skolotāji projektā paveikto slavē, kamēr citi kurn par neizdarībām. Eksperti norāda uz divām galvenajām kļūdām.

Pirmā — izglītības standartu un mācību programmu paraugu izstrāde nenotika vienlaikus ar mācību līdzekļu sagatavošanu. Skolotāja Vēsma Vijupe stāsta, ka projektā strādājuši daudzi jauni, aizrautīgi cilvēki ar lieliskām idejām, bet mazu pedagoģisko pieredzi. Visa uzmanība koncentrēta uz lielajām idejām, standartiem, bet mācību līdzekļi top tikai tagad. «Tā bija kļūda, par ko pārliecinājos pagājušajā gadā, kad pirmo reizi mācīju bioloģijas padziļināto kursu. Mācību līdzekļu nebija, tāpēc stundas gatavoju sestdienās un svētdienās. Domāju, tā strādāja gandrīz visi apzinīgie skolotāji,» stāsta Vijupe.

Oliņa uz to atbild, ka projektam nav bijis ne naudas, ne mandāta pilnu mācību līdzekļu komplektu izstrādei. Viņasprāt, dokumentu izstrādē Skola2030 komanda gājusi vienīgo iespējamo ceļu — vispirms izglītības standarts, tad programmu paraugi. Projekta īstenotājiem bijis skaidrs, ka nav iespējams izstrādāt mācību līdzekļu komplektus 20 mācību priekšmetos 16 mācību gadiem no pirmsskolas līdz 12. klasei. «Mēs negaidījām, ka skolotāji domās — ja ir jauns izglītības saturs, tad jāatsakās no visām līdz šim izdotajām grāmatām un jāizmet viss līdz šim darītais. Īpaši dabaszinībās viss, kas izstrādāts iepriekšējos projektos, ir simtprocentīgi derīgs jaunā satura apgūšanai. Tā noteikta ir viena no lietām, ko mēs būtu varējuši teikt skaļāk un skaidrāk,» atzīst Oliņa.

Otrā kļūda — skolotāju ignorēšana paraugprogrammu izstrādes un aprobācijas laikā. «Esmu daudzkārt dzirdējusi, ka netika uzklausītas skolotāju domas. Ja arī tika uzklausītas, ne vienmēr tika sadzirdēts tieši tas, ko saka,» saka ministre Čakša un kā pieredzējusi vadītāja norāda, ka neviena projekta vadībā nepietiek «ar tukšu pārliecību, ka viss tiek darīts pareizi».

Arī skolotāja Vijupe stāsta par projekta slikto komunikāciju: lielās idejas netika izskaidrotas vienkārši un saprotami, nav bijusi pietiekama reakcija uz skolotāju aizrādījumiem, daudzi ieteikumi nav ņemti vērā. Vijupe uzskata, ka izskaidrojums ir gaužām vienkāršs — Skola2030 komandai nebija kapacitātes atbildēt uz visām vēstulēm, komentāriem, telefonzvaniem. 

«Sākotnēji komunikācijai atvēlētais budžets bija tik liels, ka ar to būtu pieticis tikai plakātu nodrukāšanai,» apstiprina Oliņa. «Tomēr tika īstenota publiska apspriešana, kurā iesaistījās 11 tūkstoši skolotāju. Ienāca aptuveni 900 rakstisku ieteikumu,» viņa atgādina. «Vai mums bija iespējams ņemt vērā pilnīgi visus ieteikumus? Noteikti ne, taču rūpīgi tos izvērtējām. Jāatceras, ka mācību satura dokumentu izstrādē un ieviešanā bijis iesaistīts vairāk nekā 700 ekspertu: Latvijas skolotāji, mācībspēki, pētnieki. Projektā pedagogu profesionālajā pilnveidē piedalījušies 20 tūkstoši skolotāju un skolu vadītāju,» mērogu iezīmē Oliņa.

«Skola2030 nav nekas ideāls un pabeigts — ir tikai normāli, ka pašlaik veicam detalizētu analīzi, lai zinātu, kas nākamajā gadā pilnveidojams,» secina Rīgas 72. vidusskolas direktors Pāvels Pestovs. Viņš vairs nestrādā Skola2030, bet iepriekš bijis atbildīgs par vairākiem uzdevumiem: standarta prasību izstrādi dabaszinātņu jomā, pārbaudes darbu paraugiem, vērtēšanas sistēmas pilnveidi.

Pestovs atzīst, ka vienā projektā nevar gaidīt visas izglītības sistēmas perfektu sakārtošanu no pirmsskolas pirmās grupas līdz vidusskolas pēdējai klasei, jo tas nav izdevies nevienā valstī. Viņaprāt, Latvijā «daudz kas tiek kārtots no projekta uz projektu, bet tiem pietrūkst pēctecības — izglītības resora spējas stratēģiski īstenot ilgtermiņa pārmaiņas ir ļoti ierobežotas». Tas saistīts gan ar mūsu politisko sistēmu, gan izglītības resora kompetenci un pieejamo finansējumu. Izglītības ministri mainās tik bieži, ka viņiem pārskatos par padarīto izdevīgāk ir minēt pasākumus ar ātriem rezultātiem, nevis ilgtermiņa projektus, spriež Pestovs. Turklāt izglītībā, tāpat kā visā valsts pārvaldē, nav konkurētspējīga atalgojuma, līdz ar to ir daudz vakanču. Un pastāvīgi trūkst naudas — piemēram, finansējums mācību grāmatu iegādei nav pārskatīts vairākus gadus.

Runājot par naudu — Skola2030 projekta lielākais finansējums nācis no Eiropas Sociālā fonda, 26,4 miljoni eiro. Projekta kopējās izmaksas no sākotnēji plānotajiem 13,9 miljoniem eiro septiņu gadu laikā sasniegušas 31 miljonu.

Eksperti uzsver, ka viss Skola2030 izstrādātais ir veidots tā, lai nemitīgi būtu pilnveidojams. «Nevajag visu sadedzināt, lai pārstrādātu no jauna,» uzsver Pestovs. Pasaule mainās strauji, skolai jāspēj pielāgoties. Piemēram, kad sākās paraugprogrammu izstrāde, neviens vēl nezināja, cik drīz un plaši varēs izmantot tādus mākslīgā intelekta rīkus kā ChatGPT. «Tagad šī tēma noteikti jāiekļauj stundās, un tam nevajag pārstrādāt visu izglītības standartu. Pilnveidojam programmu, iekļaujam jaunu tēmu,» secina Pestovs, mudinot katru skolotāju strādāt radoši un vienlaikus atbildīgi.

Skola2030 hronoloģija

2016
Projekta komanda sāk darbu pie jauna izglītības satura

2018/2019
Valdība apstiprina jaunos izglītības standartus

2019
Pēc jaunās mācību paraugprogrammas sāk strādāt pirmsskolas pedagogi

2020
Pēc jaunajiem izglītības standartiem sāk strādāt 1., 4., 7., 10. klasē

2021
Jauno pieeju ievieš arī 2., 5., 8., 11. klasē

2022
Pāreju uz jauno pieeju noslēdz ar 3., 6., 9., 12. klasi

2023
Centralizētie eksāmeni notiek atbilstoši jaunajam izglītības standartam, 31. decembrī projektu slēgs.

Skola2030 paveiktais

  • 2 standarti — pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības
  • 67 mācību priekšmetu un kursu programmu paraugi
  • Aptuveni 1000 mācību līdzekļu paraugu 43 mācību priekšmetos un kursos
  • 20 diagnosticējošo darbu
  • 27 valsts pārbaudes darbi

Informācija: Skola2030.lv

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Komentāri (4)

Sskaisle 04.09.2023. 10.40

Noklausījos raksta lasījumu vēlreiz un atkal uzsita asini.
Skola2030 šķaidījās ar miljoniem- 13 milj vietā dabūja 31 milj un tomēr darbu izdarīja pavirši, kļūdaini, bezatbildīgi.

Toties IR un citi mediji nekaunās izglītības problēmās vainot tikai skolotājus. Kuriem tā arī maksā mazāk kā šoferiem vai būvniecības melnstrādniekiem.

Ieklausieties, cik skolotāju par velti, entuziasma dzīti sniedza savus ieteikumus, komentārus, kurus Skola2030 miljonu saņēmējiem nebija laika pat izvērtēt.
Šauram ārstu lokam VM organizē konferenci ar bepilna milj budžetu – te visas izglītības nozares sakārtošanai piga un klusums un paceļ asti un aiziet.

Tputu negantība!

Un tāpēc vēlreiz – bez mediju attīrīšanās no pērkamības un spējas snuegt objektīvu informācuju atgūšanas- Latvijas valsts nespēs īstenot pozitīvas izmaiņas.

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 03.09.2023. 11.13

Kāpēc mediji!!!!- tiesas procesu par viņķeles atbildību tūkstošu cilvēku nāvēs pārvērš par šovu?
Kad un kurā brīdī varas cilvēki sāks atbildēt par savu izdarīto un neizdarīto?

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 03.09.2023. 11.11

Lasu, ka izglītībai atņemtos miljonus AS vsdītā veselības ministrija izmanto izšķērdīgai uzdzīvei.

Bļin, nu kā lai nebēg prom.no šīs zagļu un bandītu paradīzes?

Mēs nevaram nodrošināt elementāru izglītību bērniem, bet par nepilnu miljonu organizējam uzdzīvi šauram lokam speciālistu dažu dienu konferencei. Normāli?

Kāpēc mediji par to klusē, kāpēc neprasa atbildību sabiedrības vārdā?

Vai varētu būt tā, ka vienkārši gaidam putina iebrukumu, lai tad visā vainotu krieviju, nevis paši savu zemisko nespēju?

Kur ir mūsu inteliģences saprāts? Aptaukojies un nobijies?

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu