Pirms pusotra gada nelielā pilsētiņa Buča kļuva par Krievijas armijas zvērību simbolu — pēc okupantu atkāpšanās tur atrada simtiem līķu un vairākus masu kapus. Tagad Bučas iedzīvotāji atgriežas mājās un spītīgi tiecas atgūt Kijivas ērtākās priekšpilsētas titulu
No galvaspilsētas uz Buču Natālija Ļevčenko (38) ar ģimeni pārcēlās pirms 10 gadiem.
«Apskatīju vairāk nekā 30 dzīvokļus dažādās priekšpilsētās netālu no Kijivas un apstājos tieši pie Bučas. Šeit ir daudz priekšrocību: zaļi, vienmēr tīras ielas un jauni dzīvojamo namu kompleksi.» Pirms pieciem gadiem viņa ar brāli un mammu atvēra kopstrādes telpu Portal, kas ir kļuvusi par vienu no priekšpilsētas dzīves centriem — tur notiek dažādi pasākumi, diskusijas un nodarbības bērniem.
Pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Buča ar tās 30 tūkstošiem iedzīvotāju asociējās ar mierīgu vidusšķiras dzīvesveidu. To izvēlējās daudzi IT nozares darbinieki un radošo industriju pārstāvji, šeit tika atvērtas maksas skolas, sporta zāles un restorāni. Pilsēta, kas atrodas tikai 10 kilometrus no Kijivas, faktiski kļuva par vienu no daudzajiem guļamrajoniem, vienlaikus saglabājot vietējo dzirksti.
Tagad Bučas vēsturi var iedalīt trīs posmos: pirms iebrukuma, okupācijas laiks un pēc okupācijas. Līdz karam lielākais vietējais skandāls bija kārtējā piepilsētas paplašināšana, kuras laikā sabiedrības aktīvisti apsūdzēja mēra biroju par nelikumīgu zemes piešķiršanu un mežu izciršanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.