Iešāvuši sev kājā? • IR.lv

Iešāvuši sev kājā?

Cilvēki smēķē heroīnu zem kāda gājēju tilta Lisabonā. Foto — Demetrijs Frīmens, The Washingot Post
Entonijs Fajola un Katarina Fernandesa Martinsa, © The Washington Post

Portugāli, kas savulaik tika cildināta par progresīvo attieksmi pret narkotikām, tagad pārņem šaubas par savas rīcības prātīgumu

Atkarības ir redzamas gandrīz katrā senās ostas pilsētas Portu pažobelē — cilvēki ar izkāmējušām, neveiklām rokām pie lūpām ceļ heroīna pīpes vai mēģina ar šļirci trāpīt vēnā. Lai ierobežotu stihisko nometņu izplatīšanos, varas iestādes tagad norobežo parkus un netīrākās šķērsieliņas. Bet dārgo dzīvokļu un privātmāju anklāvus pārņem aplenkuma mentalitāte.

Kad Portugāle 2001. gadā eksperimenta nolūkos dekriminalizēja visas narkotikas, tajā skaitā marihuānu, kokaīnu un heroīna lietošanu, tas bija pamudinājums līdzīgiem centieniem arī citās pasaules vietās, taču tagad vietējā policija sūdzas par noziedzības pieaugumu, kuru izraisījusi straujā narkomānu skaita palielināšanās. Narkomānu populārākajās pulcēšanās vietās ir pastiprinātas patruļas, taču, ņemot vērā spēkā esošos likumus, policisti neko daudz iesākt nevar. Kādā nesenā pēcpusdienā pie valsts finansēta narkotiku lietošanas centra pamanījām uz ietves aizmigušu izģindušu vīrieti svītrainās biksēs. Kad viņu pamodināja četru policistu patruļa, vīrietis apsēdās un demonstratīvi aizdedza savu heroīna pīpi. Policisti nogrozīja galvas un devās tālāk.

Savulaik Portugāli uzskatīja par paraugu progresīviem likumdevējiem citviet pasaulē, taču tagad tiek runāts par pagurumu. Ir samazinājusies policijas motivācija reģistrēt narkotiku lietotājus, bet valsts apmaksāta rehabilitācijas ārstēšana jāgaida gadiem ilgi, par spīti tam, ka krasi samazinājies arī to cilvēku skaits, kuri paši meklē šādu palīdzību. 

Tajā pašā laikā lielajās pilsētās vērojama acīmredzama narkotiku lietošana, tāpēc Portu mērs un daudzi citi aktualizējuši būtisku jautājumu: vai ir pienācis laiks pārskatīt liberālo narkotiku apkarošanas modeli, kas tika slavēts visā pasaulē?

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu