Viņas ir nešķiramas tiešā vārda nozīmē. Bet šis nav stāsts tikai par cilvēku un viņa labāko draugu suni. Stāsts ir par neatkarību, līdztiesību un cieņu
Baiba Baikovska ir jauna, skaista un gudra sieviete ar izcilu humora izjūtu. Absolvējusi starptautisko attiecību bakalaura studiju programmu Rīgas Stradiņa universitātē un ieguvusi maģistra grādu komunikācijas specialitātē. Bijusi Vītolu fonda stipendiāte. Sākusi studijas doktorantūrā, studentiem lasījusi lekcijas Stradiņa universitātē. Apmeklējusi radošās rakstīšanas kursus pie rakstnieces Ingas Žoludes, nesen iestājusies Literārajā akadēmijā. Nupat pabeigusi rakstīt savu pirmo romānu, kas balstīts personiskajā pieredzē, un piedalījusies prozas lasījumos. Bijusi sarunu festivāla Lampa dalībniece.
Baiba vada Spēju kustību, kas rūpējas par cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu kristīgajā kopienā un sabiedrībā, un ir daļa no kristīgās biedrības Agape Latvija. Viņa ir arī projektu vadītāja servisa suņu biedrībā Teodors. Baibas darbs ir uzrunāt sabiedrību un iespējamos ziedotājus, skaidrojot, kā suņi asistenti spēj izmainīt dzīvi cilvēkiem ar invaliditāti.
Pusotra gada vecumā Baiba pārslimoja meningoencefalītu. Komplikāciju un neatgriezenisko seku rezultātā nonāca ratiņkrēslā.
Starp citu, «ritenis» (tā daži cilvēki ar invaliditāti pa jokam sauc savus braucamos) viņai ir šiks — gudrais un elektroniskais. Viņas mazā Tesla! Kad fotogrāfe lūdz, lai paturu Baibas somu, kamēr viņas ar Elfiņu tiek iemūžinātas, es melni pajokoju, ka varētu ātri aizlaisties ar visām atslēgām un kredītkartēm. Baiba uzķer humoru un maigi saka: «Lauriņ, es ar saviem ratiem tevi noķertu 30 sekundēs!»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.