Kā panākt, lai iespējami vairāk šogad uzņemto studentu arī pabeigtu mācības un Latvijas augstskolas pietuvotos pasaules labāko universitāšu topam, Ir jautā Jānim Paideram no Izglītības ministrijas
Ar Jāni Paideru Cadets de Gascogne, kafejnīcā netālu no viņa darbavietas, tiekamies priecīgā dienā. Tas ir 28. jūlijs, kad 10 391 reflektants, kas pieteicies 11 augstskolu vienotajā uzņemšanas sistēmā, mazāk vai vairāk drudžaini ver vaļā elektroniskās vēstules, īsziņas vai portālu Latvija.lv, lai uzzinātu, vai ir uzņemts augstskolā. Pieļauju, ka mobilie tīkli ir pamatīgi noslogoti ar jauniešu saraksti. Arī pati esmu starp mammām, kas saņem atvases ziņu: «Uzņēma!» Tāpēc esmu priecīga. Savukārt Jānis Paiders dienu iepriekš paaugstināts amatā par Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktoru, viņš tajā nostrādājis gandrīz desmit gadus. «Tā tiešām ir priecīga ziņa!» apstiprina Paiders, piebilstot, ka «darāmo darbu saraksts tuvākajiem gadiem ir vērienīgs, ambīciju tvērums nopietns». Kruasāna smaržas ieskautā saruna par uzņemšanas rezultātiem vairākas reizes izmet āķi jautājumiem, kādu pārmaiņu vadību augstākajā izglītībā uzņēmies Jānis Paiders.
Precīzāk sakot, arī pēc 28. jūlija uzņemšana pamatstudijās vēl turpinās. Tā noslēgusies 11 augstskolu izveidotajā vienotajā sistēmā, taču Latvijā ir 29 valsts un privātās augstskolas, daudzas vēl izsludina papildu uzņemšanu programmās, kurās pēc pirmās kārtas palikušas brīvas vietas. Taču pirmos rezultātus jau var apkopot. Paiders lēš — saskaitot visās augstskolās uzņemtos, šogad mācības pamatstudijās sāks ap 20 tūkstošiem. Pieskaitot arī maģistrantus un doktorantus, studijas sāks 25—26 tūkstoši.
Pamatstudijās pieprasītākās programmas ir trijās lielākajās zinātņu universitātēs: Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē. LU visvairāk studētgribētāju ir ārstniecības, psiholoģijas, tiesību zinātņu un datorzinātņu programmās. RTU populārākās ir informācijas tehnoloģijas un arhitektūra, RSU — medicīna, fizioterapija un uzturzinātnes.
Latvijā jauniešiem ir gana liela interese studēt — Eurostat dati rāda, ka augstāko izglītību ir ieguvusi gandrīz puse iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Izpētījis datus absolventu monitoringa sistēmā, Paiders secina: «Latvijā augstākā izglītība ir laba biļete pilnvērtīgai profesionālajai dzīvei.» Jau ceturto gadu augstskolu absolventu dati tiek ievadīti monitoringa rīkā, kas sniedz ieskatu par nodarbinātību un atalgojumu 10 gadu laikā pēc absolvēšanas. Tie liecina, ka gandrīz visi absolventi strādā (bez darba ir tikai 2,9%), turklāt 79% ir augstas kvalifikācijas speciālisti vai vadītāji. Absolventu vidējie ienākumi ir par 22% augstāki nekā valstī vidēji.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.