Cīņā pret vēzi ir notikusi revolūcija — zinātnieki atklājuši, kā likt imūnsistēmai darboties pret ļaundabīgajām šūnām. Viena no revolucionārēm ir molekulārā bioloģe Karīna Siliņa, kas Šveicē pēta imūnsistēmas un audzēja šūnu mijiedarbību
Bija pagājušas 56 minūtes, kad molekulārā bioloģe Karīna Siliņa pabeidza man skaidrot, kas ir terciārās limfoīdās struktūras — galvenā pētījumu tēma viņas vadītajā laboratorijā Šveices Federālajā tehnoloģiju institūtā. Un, lai cik neticami tas būtu, gandrīz stundu sekoju viņas stāstījumam tā, it kā mēs abas sēdētu ar videospēles konsoli rokās, un viņa mūs vadītu cauri asa sižeta videospēlei, kurā pirmajā līmenī Latvijas zinātnieki mēģina ar antivielu serumu diagnosticēt ļaunās vēža šūnas.
Ejam pa labirintiem, vācam, vācam antivielas, pfiu, pfiu, pfiu, novācam vismaz pusi slikto, ķēmīgo šūnu, bet… bāc! Atkrītam spēlē atpakaļ, jo vēzis katrā pacientā ir tik atšķirīgs, ka pēc konkrētām antivielām serumā nav iespējams vienmēr to identificēt, un tātad ar to nepietiek pilnvērtīgai diagnostikai.
Nekas, Karīna nepadodas un cīņā pret viltīgajām vēža šūnām laidīs imūnšūnas, kas uzturas limfmezglos. Un šajā brīdī viņa man uzbur tādu ainu, ka jebkura fantāzijas žanra grāmata būtu iemetama kaktā. Imūnsistēma mūsu organismā pārspēj Tolkīnu, Roulingu un pat pašmāju Lindu Nemieru. Karīna uzbur pasauli, kurā imūnšūnas iesaistās ļoti viltīgā, mahināciju un manipulāciju pilnā, pagaidām līdz galam neizpētītā cīņā ar ļauno audzēju.
Kad sajūsmā noelšos, ka Karīna varētu veidot komiksus par pētījumiem, viņa iesmejas un saka: kopā ar draudzeni latviski iztulkojusi komiksu par imūnsistēmu. Tad nu Karīna arī Ir izskaidro, kas ir imūnsistēmas struktūras, kuras viņa pēta Cīrihē un uz kurām tiek liktas lielas cerības cīņā pret vēzi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.