Katru dienu Valsts policijas mājaslapā un sociālo tīklu profilā parādās ziņas par meklēšanā izsludinātajām personām. Vai tiešām šo cilvēku skaits pieaug, un kur viņi pazūd?
Katru gadu Latvijā pazūd aptuveni tūkstotis cilvēku. Šādu traģēdiju piedzīvojusi arī jūrmalnieces Tatjanas (vārds mainīts) ģimene. «2021. gada novembrī pazuda mana 70 gadus vecā radiniece Lidija. Uzskatīju viņu par otro omīti saviem bērniem,» atceras sieviete.
Lidija dzīvoja Majoros, bija vesela, viņai nebija problēmu ar atmiņu, «izskatījās lieliski, nemitīgi pilnveidoja sevi». Kādu dienu Lidija pēkšņi vairs nebija sazvanāma, «kā akā iekritusi». Tajā pašā dienā dēls uzrakstījis iesniegumu policijai. Tā apskatījusi dzīvokli, tuvāko apkārtni un pēc radinieku lūguma ar gaismām izbraukusi pa pludmali. «Tas arī viss, diemžēl tajā dienā no policijas citu palīdzību meklēšanā nesaņēmām.»
Visu sarežģīja tas, ka Lidija pazuda pandēmijas laikā, kad bija komandantstunda. «Nevarējām meklēt paši, nevarējām iesaistīt Bezvests.lv brīvprātīgos, jo mums tika piekodināts doties mājās,» atceras Tatjana.
Saprotot, ka svarīga katra minūte, tuvinieki tomēr pārkāpa noteikumus un ar lukturiem devās «ķemmēt» piejūras pamežu, kāpas un pludmali, arī upes krastu. Kad garām brauca policijas patruļmašīna, izslēdza lukturus un noslēpās krūmos.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.