Man skolā patika ģeometrija, un ik pa laikam pieķeru sevi pie domas, ka šīs zināšanas tiešām noder dzīvē. Kaut vai uz Ziemassvētkiem taisot piparkūku mājiņu!
Tomēr daudzi skolēni Latvijā tā nedomā. Tūkstoši bērnu… Šogad centralizēto eksāmenu rezultāti matemātikā ir graujoši — gandrīz 9% vidusskolā nav spējuši to nokārtot.
Ko tas nozīmē? Tīri tehniski — viņi nemācēja pareizi atrisināt pat ne desmito daļu uzdevumu, jo tieši tik zems pašlaik ir sekmīguma slieksnis, lai tiktu pie vidusskolas atestāta. Kopbildē — tie ir mīnus 9% no izredzēm darba tirgū, personiskajā un sabiedrības labklājībā.
Jauniešu skaits Latvijā ir dramatiski samazinājies pēdējo padsmit gadu laikā, bet šai demogrāfijas tendencei pievienojas hroniskas izglītības problēmas — viduvējība sekmēs, liels caurkritušo skaits eksāmenos, reģionālā noslāņošanās. Ja nākamā paaudze ir stipri plānāka un šķidri izglītota — cik groda tad būs mūsu valsts nākotne? Tikai izcila izglītība un inovācijas var dot uzrāvienu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.