Dziesmusvētki nav tikai skaistas emocijas, tā ir sarežģīta organizācijas virtuve, no kuras atkarīga dalībnieku un publikas labsajūta. Ar svētku izpilddirektori Dainu Markovu mēģinām definēt nupat gūtās svarīgākās mācības
Mēs sarunājamies pirmdienā pēc aizvadīto svētku preses konferences. Tikai pirms dažām stundām mājup devušies pēdējie «dziedošie tramvaji», un Daina Markova atzīst, ka darba grupai vēl nav bijis laika pamatīgi izanalizēt notikušo un formulēt secinājumus.
Tomēr policija, ugunsdzēsības dienests un mediķi atzīst, ka svētki pagājuši izcili mierīgi. Nebija strīpām paģībušu vai ar infekcijām saslimušu dalībnieku, arī publika uzvedās atbildīgi. Šogad jubilejas Dziesmusvētkos piedalījās 40 560 dziedātāji un dejotāji, bet kopumā 60 dažādus pasākumus apmeklēja pusmiljons skatītāju.
Tik grandiozi un masveidīgi svētki nevar iztikt bez kļūmēm, lai cik pārdomāts būtu organizatoru darbs. Arī šoreiz bija sūdzības par ēdināšanu, dažādiem aizliegumiem un drošības kontroli, rindām pie ieejām estrādēs un diemžēl arī biļešu cenām.
Markova sarunu iesāk ar faktu, ka svētkus rīkoja neliels valsts iestādes štata darbinieku skaits — septiņi cilvēki atbildēja par visu, sākot no lielajiem vadības jautājumiem un beidzot ar mikromenedžmentu. «Tas nav pārmetums Kultūras ministrijai vai valstij, bet vienkārši secinājums — lielās svētku puzles salikšana, plānošana no A līdz Z bija jāpaveic saujiņai darbinieku.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.