Kremlim tuvas personas pauž atvieglojumu, ka algotņu sacelšanās neizraisīja pilsoņu karu. Tajā pašā laikā viņi secina, ka Vladimirs Putins šajā krīzē izskatījās vājš un tam varētu būt nopietnas sekas
Prezidents Vladimirs Putins jau sen sevi pozicionē kā Krievijas stabilitātes garantu un bezkompromisu valstiskuma aizstāvi. Aizvadītās nedēļas nogalē šī stabilitāte gan nebija jūtama, un Putins arī nekur nebija redzams, jo pēc īsa paziņojuma sestdienas rītā viņš vienkārši pazuda no redzesloka. Lai gan tas bija pats dramatiskākais izaicinājums viņa autoritātei jau 23 gadus ilgušās valdīšanas laikā.
Viņa prombūtnes laikā apjukušie krievi vieni paši brīnījās, kā paramilitārā grupējuma līderis Jevgeņijs Prigožins vispār varēja sarīkot bruņotu sacelšanos, kas draudēja sasniegt Maskavu. Un gribot negribot radās neērti jautājumi par Krievijas prezidenta nākotni — kā Putina nespēja novērst sacelšanos ietekmē iedzīvotāju drošību, un cik stabila ir viņa paša palikšana amatā?
Kremlim tuvas personas svētdien pauda atvieglojumu, ka Prigožina sacelšanās neizraisīja pilsoņu karu. Taču tajā pašā laikā viņi bija vienisprātis, ka Putins nodemonstrējis savu vājumu un tam varētu būt ilgstošas sekas
Maskavas laikraksta Nezavisimaja Gazeta redaktors Konstantīns Remčukovs, kuram ir labi sakari ar Kremli, telefonsarunā atzīst — tagad ir iespējams tas, kas agrāk šķita neiedomājams, proti, Putinam tuvi cilvēki var mēģināt pārliecināt viņu nekandidēt nākamgad pavasarī gaidāmajās Krievijas prezidenta vēlēšanās. «24. jūnijā fiasko cieta pieņēmums, ka Putina atrašanās pie varas ir stabilitātes un drošības garants. Vēl pirms mēneša es biju pārliecināts, ka Putins pilnīgi noteikti kandidēs atkārtoti, jo tādas ir viņa tiesības, taču tagad redzu, ka [politiskā un biznesa] elite vairs nevar justies pilnīgi droši.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.