Folkloriste Helmī Stalte (1949—2023) atstājusi latviešiem un līviem garīgo mantojumu, kas ir stiprs kā dižkoka saknes
Helmī Staltes personības un mūža starojumu nav iespējams izmērīt ne voltos, ne ampēros. Varbūt vienīgi gaismas gados, jo viņas radītās gaismas pietiks vēl daudzām paaudzēm. Folkloriste, teicēja, leģendāro Skandinieku dvēsele, dziesmotās Atmodas skanīgā balss. Līvu valodas un pašapziņas kopēja.
«Helmī vienmēr ir bijusi māte. Māte saviem bērniem, māte mazbērniem. Viņa bija līvu un latviešu māte,» emocionāli teic Helmī dēls Dāvis Stalts.
Dzimusi 1949. gadā Kolkas lībiešu ģimenē, Helmī apguva kordiriģentes profesiju Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā. Viņas mamma Marija bija talantīga pianiste un koncertmeistare, tēvs Oskars Stalts — tālbraucējs kapteinis no varenas līvu dzimtas, kuram padomju vara kā «kaitīgam» nacionālistam liedza braukt jūrā. Ģimene dzīvoja trūkumā, Helmī vidusskolu pabeidza vakara maiņā, lai varētu strādāt un palīdzēt mātei.
Vēlāk 13 gadus mācīja mūziku bērniem. No bērnudārza viņu atlaida ar ierakstu, ka «maitā» padomju bērnus ar dziedāšanu līvu manierē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.