Mākslas vēsturniece un kritiķe Santa Hirša uzskata, ka pienācis laiks atklāti runāt par Putina režīma varas instrumentiem Latvijas mākslā
Tas bija pētnieciskās žurnālistikas cienīgs raksts, ko kuratore un mākslas kritiķe Maija Rudovska un mākslas vēsturniece un kritiķe Santa Hirša pagājušajā nedēļā publicēja portālā Delfi. Raksta nosaukums Problēma tā pati. Aizdomas par RIBOCA finansējuma izcelsmi Krievijā. Mākslas ekspertes bija izpētījušas Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles (RIBOCA) finansējuma izcelsmi, un secinājumi ir skarbi: iecienītais mākslas notikums ar Rīgas vārdu un vērienīgām izstādēm, kas Latvijā iesakņojās 2018. gadā, tiek finansēts ar Krievijas zivrūpniecības magnāta un citu ietekmīgu Krievijas cilvēku naudu.
Ne tikai finansiāli, bet arī saturiski to var raksturot kā Kremļa informatīvā kara sastāvdaļu. Šis karš ar kultūras rokām Latvijā tiek raisīts ne tikai vizuālajā mākslā. Arī Krievijas oligarha, Kremlim pietuvinātā Pjotra Avena un citu turīgu ļaužu finansētais klasiskās mūzikas festivāls Rīga Jūrmala pirms pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā lepojās ar pasaules zvaigžņu piesaisti. Avena vārds vīd arī saistībā ar laikmetīgās mākslas biennāli.
Kopš Ukrainas kara sākuma, saskārusies ar aktīvu atsevisķu Latvijas mākslinieku un mākslas kritiķu pretestību, RIBOCA starptautiskajā presē izplata ziņas par Latviju kā rusofobisku zemi.
Mākslas kritiķei Hiršai, kas savos pētījumos pievēršas laikmetīgās mākslas attīstībai Latvijā, šķiet svarīgi atklāti runāt par šādu gadījumu mūsu mākslas vidē. Intervijā viņa skaidro izpētīto — kā Kremļa imperiālistiskie centieni un kolonizējošā retorika ar miljonu palīdzību ieplūst Latvijas mākslas notikumu listē, un to «nepamana» ne dāsni apmaksātie mākslinieki un mākslas menedžeri, ne par progresīviem uzskatītie politiķi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.