Vai ar Lemberga ZZS «paplašināta» valdība būtu «dinamiskāka»?
Esot jāatrod veids, kā norobežoties no Aivara Lemberga, pirmdien teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Taču, «ja ejam uz valdību ar Zaļo un zemnieku savienību», kā viņš pieļāva, ne Lembergs taisās norobežoties no saviem mūža stipendiātiem, ne tie no sava tēva pupa. Savulaik varenais oligarhs izmanto iespēju atkal pastumdīt sviras un no politikas atkritumu izgāztuves piedāvā JV palīdzēt, ticiet vai neticiet, pretoties citiem oligarhiem.
Ja ZZS atgrieztos valdībā, tad ar Lembergu azotē, ja arī ne vairs viņa kabatā. Taču arī uz šādu pavērsienu vēlams raudzīties no politiskā lietderīguma viedokļa, nevis automātiski iztēlot to par kādu pirmatnēju tabu nograušanu, kā to mēģina darīt daži īsās atmiņas stratēģi.
Vienotībai un arī tās priekšgājējam Jaunajam laikam ir sena un plaša kopīga darba pieredze ar Lemberga «zaļajiem zemniekiem» līdz pat Krišjāņa Kariņa pirmajai valdībai 2019. gadā. ZZS bija divās no trim Valda Dombrovska valdībām, tad Laimdotas Straujumas vadītajā, bet pēc tam Vienotība trīs gadus strādāja ZZS premjerministra Māra Kučinska valdībā — līdz pat 13. Saeimai, kad premjerministrs Krišjānis Kariņš atstāja šos opozīcijā uz četriem gadiem. Tāpēc kādreizējo partneru atgriešanās diezin vai būtu nepieredzēta «sarkano līniju» pārkāpšana, kā pašlaik biedē vecie Lemberga sulaiņi no NA un AS.
Jautājums ir nevis, vai to var darīt, bet gan — vai vajag un kādēļ?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.