Daudzi ukraiņu karavīri cenšas nodrošināties, ka pat tad, ja kritīs karā, viņu partneres varēs izveidot ģimeni, izmantojot iepriekš iesaldētu spermu. Turklāt tas ir vēl viens nepakļaušanās vēstījums Krievijai
Pāris sapņoja par lielu ģimeni. Viņiem būtu pieci bērni, kuriem, cerams, būtu tikpat skaistas matu cirtas kā tēvam, arī viņa smaids un sapņainās acis. Viņi mācītu bērniem gleznot un veidot keramikas traukus. Viņi vestu bērnus garās pastaigās pa mežiem netālu no dzimtās pilsētas Slovjanskas Ukrainas austrumos.
Taču šie plāni sabruka, kad viņu valstī iebruka Krievija. Vīrs Vitālijs Kirkačs-Antoņenko brīvprātīgi devās karot un gāja bojā kaujas laukā, kad viņa sieva Natālija bija trešajā grūtniecības mēnesī ar pirmo bērnu.
Tagad, joprojām cīnoties ar dziļām sērām, jaunā mamma stāsta, ka neatteiksies no sapņiem. Viņa ir iecerējusi savam pirmdzimtajam dāvāt brāļus un māsas. Jo, līdzīgi simtiem citu ukraiņu karavīru, arī viņas vīrs pirms došanās uz fronti iesaldēja savu spermu — ja viņam neizdosies pārnākt mājās, viņa gēni tik un tā tiks nodoti nākamajām paaudzēm.
«Vitālijs būs visu manu nākotnes bērnu tēvs,» pārliecinoši saka viņa sieva.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.