Autoritārisma epidēmija apdraud arī Latīņamerikas lielāko demokrātiju
Svētdien Brazīlijas galvaspilsētā pūlis ielauzās parlamenta un Augstākās tiesas ēkās un prezidenta pilī, demolēja telpas, piekāva vairākus žurnālistus un pieprasīja atdot atpakaļ «nozagtās» vēlēšanas, proti, par to uzvarētāju atzīt iepriekšējo prezidentu Žairu Bolsonaru. Jaunievēlētais prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva jeb vienkārši Lula, kurš stājās amatā 1. janvārī, nodēvēja to par «bezprecedenta gadījumu». Policija ātri vien savaldīja pūli, svētdien aizturēja vairāk nekā 200 nemiernieku un vēl vairāk nekā tūkstoti pēc Augstākās tiesas rīkojuma pirmdien nojaukt protestētāju nometnes. Taču tas diemžēl nebija bezprecedenta gadījums.
Brazīlijas vēsturē ir bijis pat militārs apvērsums 1964. gadā, pēc kura valstī līdz 1985. gadam valdīja militāra diktatūra. (Tagad protestētāji bija ierīkojuši apmetni arī pie armijas galvenās mītnes, cerēdami, ka militāristi tāpat varētu rīkoties arī šoreiz.) Tomēr tiešs precedents nupat notikušajam acīmredzami bija nemieri Vašingtonā pirms diviem gadiem, 2021. gada 6. janvārī, kad vēlēšanās zaudējušā prezidenta Donalda Trampa atbalstītāju pūlis ielauzās Kongresa ēkā un mēģināja nepieļaut Džo Baidena apstiprināšanu par prezidentu.
Brazīlijā līdzīgas bija ne tikai protestētāju prasības, bet arī situācijas nokaitēšanas metodes — uzstājīga sazvērestības teoriju popularizēšanas kampaņa Bolsonaru atbalstītāju «burbulī», kura kulminēja ar vardarbību vienu dienu pēc tam, kad ASV Pārstāvju palāta ar piecpadsmito mēģinājumu par savu spīkeru ievēlēja Trampam iztapīgo republikāni Kevinu Makartiju, kad viņš bija piekritis pildīt vēlēšanu iznākuma radikālāko noliedzēju prasības. Ne tikai Brazīlijā vien ļaudis varētu secināt, ka demokrātisku vēlēšanu apstrīdēšana atmaksājas.
Brazīliešu 8. janvāris varētu šķist kaut arī plašāks, tomēr maigāks nekā amerikāņu 6. janvāris. Uzbrukums notika svētdienā un neapdraudēja deputātus un tiesnešus, bet Lula jau pilda prezidenta pienākumus. Vašingtonā pirms diviem gadiem bija apdraudēta cilvēku drošība un dzīvība — protestētāji pie Kongresa bija uzslējuši simboliskas karātavas, atklāti draudēja izrēķināties ar saviem pretiniekiem, nemieros dzīvību zaudēja pieci cilvēki. Atšķirībā no Trampa republikāņiem, vēlēšanu zaudētāja Bolsonaru Liberālā partija nosodīja protestētāju metodes, kaut gan viņš pats, tāpat kā Tramps, nav oficiāli atzinis savu zaudējumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.