Krīzes notiek biežāk, nekā šķita agrāk • IR.lv

Krīzes notiek biežāk, nekā šķita agrāk

Berijs Eihengrīns. Foto – Paula Čurkste, Leta
Pauls Raudseps

Pasaulē pazīstamais ekonomists Berijs Eihengrīns par reizēm, kad valstij ir jāaudzē parāds, par kriptovalūtu apšaubāmo lietderību un kāpēc Latvijas pievienošanās eirozonai bija gudrs lēmums

Biju nedaudz izbrīnīts, ieraugot pagājušajā nedēļā notikušās konferences par godu Latvijas Bankas simtgadei runātāju sarakstā Berija Eihengrīna vārdu. Ne jau tāpēc, ka viņš tādam pasākumam nebūtu gana labs. Tieši otrādi — Kalifornijas universitātes Bērklijā profesors Eihengrīns ir viens no Amerikā pazīstamākajiem ekonomistiem. Viņš ir starp pasaulē vadošajiem ekspertiem par monetārām sistēmām, uzrakstījis nu jau par klasisku tekstu kļuvušo ekonomiskās vēstures grāmatu Globalizing Capital: A History of the International Monetary System (Kapitāla globalizācijas: Starptautiskās monetārās sistēmas vēsture), pētījis arī populismu un valsts parāda nozīmi krīzes apstākļos, viņa komentārus regulāri publicē The Guardian un citi vadošie Rietumu laikraksti.

Eihengrīna piedalīšanās konferencē pārsteidza, jo viņa rakstītais nereti ticis citēts, lai atbalstītu nostājas, kas Latvijas Bankai nav bijušas tuvas. 90. gadu sākumā viņš konstatēja, ka iecerētā eirozona nav optimāla valūtas zona, savukārt viņa pētījums par daudzu valstu nepamatoti ilgo turēšanos pie zelta standarta 30. gados tika izmantots kā arguments par labu lata devalvācijai, tātad pret Latvijas valdības izvēlēto politiku finanšu krīzes laikā 2008. un 2009. gadā.

Ir devās noskaidrot, ko Eihengrīns tagad domā un kā skatās uz šā brīža globālajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem.

Viens no jūsu pazīstamākajiem rakstiem ir 1993. gada pētījums, kurā secināt, ka eirozona nav optimāla valūtas zona. Vai vēl aizvien tā uzskatāt?
Pirms vienotās valūtas izveidošanas man bija par to bažas, jo daži priekšnoteikumi, kas ļauj ASV monetārajai savienībai tik gludi darboties, acīmredzami neeksistē Eiropā. Šeit ir zemāka darbaspēka mobilitāte, eirozonai nav vienas finanšu ministrijas, banku savienība un kapitāltirgus savienība šobrīd tikai top. Es nebiju vienīgais, kas norādīja uz šiem faktiem, tomēr man likās, ka Eiropai izdosies panākt, ka eiro veiksmīgi darbojas.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu