Valūtas kursu spēcīgi ietekmē procentu likmju atšķirības starp ASV un Eiropu
Finanšu jomā ir tik daudz skaitļu, līkņu un procentu, ka, no malas skatoties, varētu domāt, ka viss tur ir saprotams un izrēķināms līdz pēdējai centa tūkstošdaļai. Reizēm tā arī ir, tomēr bieži vien dažādu finansiālo svārstību interpretācija ir tuvāka lūrēšanai kafijas biezumos nekā zinātniskai datu analīzei. (Vēl trakāk, protams, ir ar nākotnes pareģošanu — ne velti ekonomisti dažkārt joko, ka Dievs viņus radījis, lai meteorologiem būtu, ar ko sevi labvēlīgi salīdzināt.)
Par tautsaimniecības interpretāciju īpatnībām nācās nesen domāt, lasot rakstus par eiro kursa pret dolāru samazināšanos līdz 20 gadus neredzētai paritātei un pat nedaudz zemāk — pagājušajā nedēļā no pirmdienas līdz ceturtdienai par vienu eiro varēja nopirkt vienu dolāru un dažbrīd īslaicīgu svārstību rezultātā pat nedaudz mazāk — 0,9981 ASV centus. Pēdējo reizi šāds kurss redzēts tālajā 2002. gadā, bet tad eiro trajektorija bija pavisam cita. Ap gadu tūkstošu miju eiro vērtība kādu brīdi kūļājās zem 90 ASV centiem, bet tad sāka atgūties un 2008. gadā pat sasniedza tādu līmeni, ka par vienu eiro varēja nopirkt 1,60 dolārus. Kopš tā laika eirovērtība atkal samazinājās. Vairākus gadus tā svārstījās starp 1,30 un 1,40 dolāriem, bet kopš 2012. gada atrada jaunu, zemāku līmeni starp 1,10 un 1,20 dolāriem. Vēl pērnā gada jūnijā tas bija ap 1,21, taču pēc tam kurss pastāvīgi mazinājās, līdz nonāca viens pret viens ar dolāru.
Analītiķiem patīk norādīt, ka nominālām robežlīnijām teorētiski nav nozīmes, taču ir tikpat skaidrs, ka uz cilvēku psiholoģiju šādi atskaites punkti iedarbojas spēcīgi. Ja nebūtu šo cilvēkos ieprogrammēto domāšanas šablonu, neviens tirgotājs nekad nepārdotu preces par 9,99 naudas vienībām.
Ja reiz eiro nolaidies tik zemu, ir iemesls meklēt skaidrojumus. Pirmajos ziņu rakstos par kursa kritumu dominēja tā sauktais «naratīvs» par Eiropas ekonomisko vājumu — Krievija grasās atslēgt gāzi, eirozonu gaida recesija, rezultātā investori pārdod eiro un pērk dolārus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.