Klāt ķiršu laiks. Skābie ķirši ir Latvijas unikālā vērtība, taču Dobeles Dārzkopības institūtā izveidota arī plaša saldo Latvijas ķiršu kolekcija
Dainas Feldmanes pirmās atmiņas par Latvijas ķiršiem aizved uz vecvecāku lauku mājām pie Aizputes. Viņa agrā bērnībā spēlējusies uz sedziņas šo koku paēnā. «Saldais ķirsis vairs īsti labi neražoja, bet skābie ienācās tikai kartupeļu laikā — augusta beigās, septembra sākumā. Vēlāk, vācot informāciju par vietējiem ķiršiem, sapratu, ka tie, ko atceros, acīmredzot bija piederīgi tā sauktajiem ‘Kazdangas ķiršiem’, kas nogatavojas ļoti vēlu,» secina Dobeles Dārzkopības institūta vadošā pētniece. «Ķirši, man uzaugot, bija visur, arī uz Alsungas pusi. Tur ir vieta, kur liekas — brauc pa ozolu gatvi, bet tie ir ķirši.»
‘Kazdangas ķirši’ no citiem radiniekiem Latvijā atšķiras arī ar smalko, stāvo zaru vainagu. To gan Daina identificēja tikai Latvijas Lauksaimniecības universitātes maģistrantūrā, kad pirms 15 gadiem par savu mūža darbu izvēlējās ķiršu pētniecību. Taču agronomijas doktore nenoliedz priekšteču veikumu: «Par ‘Kazdangas ķiršiem’ 1953. gadā ir izstrādāta disertācija. To paveica Vitālijs Bauskis, bet Jānis Sudrabs jau 1916. gadā izdotajā grāmatā Augļkopība aprakstījis ‘Latvijas Zemos’ jeb leišu ķiršus.»
Bauskis, piemēram, bija izpētījis Kazdangas vecās mājvietas, kur šie ķirši auguši, aptaujājis cilvēkus. Izrādījies: šajā Dienvidkurzemes nostūrī atlasīti un pavairoti radniecīgu ķiršu kloni. «Tie nogatavojas vēlu, lai šis laiks nesakristu ar putnu pārlidojumiem. Nav tā, ka ķirši garšotu tikai strazdiem, tos labprāt ēd arī vārnas, kovārņi un, iespējams, arī migrējošie putni,» piebilst pētniece.
Interesanti, ka pašu lietošanai ‘Kazdangas ķiršus’ sendienās vāca bez kātiņiem, taču uz tirgu veda ar visiem kātiņiem, lai ilgāk turētos svaigi. Veda kā lielu dārgumu. «Rati tika izklāti ar linu audumu, sabērti ķirši, tad audums sakratīts, lai kātiņi saceļas uz augšu kā eža adatas. Tad virs tā klāja nākamo auduma kārtu un nākamo ķiršu kārtu, atkal stingri gar stūriem sasēja. Laikam tie skaitījās delikatese! Šķiet, tieši šo šķirni Kurzemē dēvēja par ķezberiem.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.