NATO valstu un valdību vadītāji sanāksmē Madridē atzina Krieviju par «lielāko un tiešāko draudu» un nolēma izveidot armijas brigādi katrā Baltijas valstī, kā arī palielināt paaugstinātas gatavības spēkus līdz vismaz
300 000 karavīru.
Somija un Zviedrija pirmdien sāka un pabeidza iestāšanās sarunas par uzņemšanu NATO. Jau šonedēļ 30 dalībvalstu vēstnieki varētu parakstīt iestāšanās protokolus, pēc tam sāksies to ratificēšana NATO valstu parlamentos.
Lielbritānija sola palielināt militāro palīdzību Ukrainai par vienu miljardu mārciņu, bet ASV piegādās ieročus vēl 800 miljonu dolāru vērtībā. Ukrainā humānā palīdzība nepieciešama 16 miljoniem cilvēku, ziņo ANO.
89% Ukrainas iedzīvotāju ir pret miera līgumu ar Krieviju apmaiņā pret daļas valsts teritorijas zaudēšanu, noskaidrots laikraksta Wall Street Journal aptaujā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.