Karš Ukrainā ilgst jau divus mēnešus, un, pēc ANO datiem, valsti pametuši 5,2 miljoni iedzīvotāju. Līdz šīs nedēļas sākumam nebija sekmējušies Krievijas mēģinājumi nodibināt pilnīgu kontroli Doneckas un Luhanskas apgabalos Ukrainas austrumos, kā arī nodrošināt sauszemes koridoru uz okupēto Krimu. Savukārt Mariupolē pretestību izrādīja tur ielenktie ukraiņu kaujinieki. Ukrainas armijas aplēses liecina, ka karā krituši aptuveni
22 100 Krievijas karavīru.
Baltijas valstu premjeri mudināja paplašināt starptautiskās sankcijas pret Krieviju un rosināja atteikties no Krievijas gāzes un naftas. Viņi arī aicina visas Krievijas bankas atslēgt no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT. Tikšanās laikā piektdien Rīgā premjeri apsprieda Baltijas enerģētisko neatkarību un drošības situāciju.
Vācija līdz gada beigām pārtrauks Krievijas naftas importu, bet līdz vasarai to samazinās uz pusi, pagājušajā nedēļā paziņoja ārlietu ministre Annalēna Bērboka. Viņa vizītē Rīgā tikās ar Baltijas valstu ārlietu ministriem. Otrdien NATO un ES valstu līderu sanāksmē Vācija paziņojusi, ka Ukrainai piegādās mobilās zenītartilērijas iekārtas Gepard.
Zviedrija un Somija vienojušās maija vidū vienlaikus NATO iesniegt pieteikumus par uzņemšanu aliansē, ziņo Skandināvijas mediji. Zviedrijas Expressen vēstīja, ka tas varētu notikt nedēļā, kad plānota Somijas prezidenta Sauli Nīnistes vizīte Stokholmā. Tā plānota 16. maijā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.