Rietumvalstis neuzskata, ka karš Ukrainā drīz beigsies, saka ASV domnīcas German Marshall Fund vadošā pētniece Kristīne Bērziņa
Starp slavenā militārā teorētiķa ģenerāļa Karla fon Klauzevica visbiežāk citētajām atziņām ir teiciens, ka «karš ir politikas turpinājums ar citiem līdzekļiem». Karš Ukrainā ir ildzis jau vairāk nekā mēnesi, un militārajā situācijā būtiskas izmaiņas nav manāmas jau vairākas nedēļas — ukraiņi veiksmīgi pretojas ziemeļos, savukārt austrumos Krievijas karaspēks lēnām virzās uz priekšu pāri sagrautās Mariupoles drupām.
Kas varētu būt politiskie mērķi, kuru sasniegšanai kalpotu šobrīd vērojamie un nākotnē gaidāmie militārie līdzekļi? Ir turpina intervēt ekspertus, kas skaidro notiekošo un iezīmē nākotnes scenārijus. Šīs pirmdienas pēcpusdienā runājām ar ietekmīgās domnīcas German Marshall Fund of the United States vecāko zinātnisko līdzstrādnieci un ģeopolitikas komandas vadītāju Kristīni Bērziņu.
Karš ilgst vairāk nekā mēnesi, un ir skaidrs, ka Putins nav sasniedzis savus sākotnējos mērķus. Vai ir pamats uzskatīt, ka viņš tos tagad mainījis?
Krievija acīmredzot nav spējīga ātri uzvarēt Ukrainu. Tagad vai nu sāksies ilgstošs karš vairākās frontēs, kas varētu būt līdzīgs iepriekšējam «iesaldētajam» konfliktam Doneckā un Luhanskā, vai arī būs pietiekami lieli zaudējumi Krievijas pusē un nepieciešams diplomātisks risinājums.
Kurš šobrīd liekas ticamākais variants?
Diemžēl pirmais, kurā turpina notikt karadarbība. Ukraiņi cenšas ieņemt iepriekš zaudētās pilsētas. Citās vietās, it īpaši dienvidos un austrumos, notiek Krievijas uzbrukums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.