Mūziķis, rakstniece, students — vēl pirms gada Edgars Mākens, Kristīne Ulberga, Intars Ozols nevarēja iedomāties sevi rakstām pieteikumu zemessardzei. Taču kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā juta pienākumu kaut ko darīt Latvijas aizstāvībai
Trīs nedēļu laikā Latvijas zemessardzē saņemts rekordliels pieteikumu skaits — kopš 24. februāra jau pusotrs tūkstotis cilvēku izteikuši vēlēšanos būt šajā dienestā. Puse visu iesniegumu saņemti 1. Rīgas brigādē. Kāpēc izlēmuši par šādu soli, stāsta trīs cilvēki, kuru dzīve līdz šim nav bijusi saistīta ar aizsardzību un militārām prasmēm. Kā svarīgāko viņi min vēlmi reāli iesaistīties Latvijas aizstāvībā, ja X stunda pienāktu.
Mūziķis Edgars Mākens: pateicībā Latvijai par radošo brīvību
Kad sākās karš Ukrainā, bija baiļu sajūta. Neticība, ka 21. gadsimtā kaut kas tāds var notikt, saka mūziķis un komponists Edgars Mākens. Uz brīdi viņam zudusi arī ticība cilvēcei, kad paklausījies Krievijas propagandas mediju vēstījumus. Edgars vēlējies zināt, kā brutālo iebrukumu Krievijas sabiedrībai pasniedz Kremlis. «Lasīju versiju, ka tas ir pēdējais mongoļu ordas uzbrukums,» mūziķis pajoko.
Sāpīgi bijis domāt par ukraiņu radošo vidi mūsu pašu privileģētās situācijas kontekstā: «Kā mākslinieks esmu pateicīgs Latvijas valstij, ka šeit varu radoši un, galvenais, brīvi strādāt. Sajutu iekšēju spiedienu, ka man ir pienākums šajos apstākļos dot arī kaut ko valstij atpakaļ.»
Iestāšanās zemessardzē viņam šķita labs veids, kā to darīt, gatavojoties iespējamajai X stundai. Vēl, domājot par notiekošo, mūziķis atskārta, ka pēdējā laikā sabiedrība Latvijā pamatīgi aizsēdējusies pie datoru ekrāniem un zināmā mērā apmaldījusies individuālismā. Divus gadus ilgusī pandēmija to tikai saasinājusi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.