Brīvības treniņnometne • IR.lv

Brīvības treniņnometne

Demokrātijas kvartāla veidotāji. Pirmajā rindā no kreisās — Maija Jankovska, Ģirts Jankovskis, Agnese Lapsiņa, Ilze Jankovska. Otrajā rindā no kreisās — Inga Spēkaine, Ilze Jansone, Ina Celitāne. Foto — Lauris Aizupietis
Marija Leskavniece

Domubiedru kopa Kuldīgā pamestas rūpnīcas teritorijā veido Demokrātijas kvartālu. Lai varētu iegādāties vietu, kur uztrenēt demokrātijai nepieciešamās prasmes, sākta ziedojumu kampaņa

Iekšā ir gandrīz tikpat auksts kā ārā, kad filozofs Ģirts Jankovskis izvadā pa rūpnīcas korpusu labirintiem. 19. gadsimtā te ražoja liķieri. «Kuldīgas ķimelīti eksportam,» piebilst Ģirts. Vēlāk šajā teritorijā bija pienotava, un tur, kur šobrīd atrodas centrs Europe Direct Kuldīga, varēja nopirkt saldējumu un jogurtu. Pēdējais industriālais kvartāla iemītnieks bijis metālapstrādes uzņēmums, kas darbu Kuldīgā beidza pirms gandrīz desmit gadiem. Tagad tā īpašnieks piekritis bijušās rūpnīcas teritoriju pārdot Demokrātijas kvartāla veidotājiem. 

Kvartāls iecerēts kā pastāvīga platforma, kur attīstīt demokrātijai nozīmīgas prasmes un norises. «Demokrātija kā telpa, kurā es kā indivīds varu realizēt savu dzīvi pēc saviem ieskatiem vislabākajā veidā, sadraudzībā ar citiem. Spēja realizēt savu brīvību ir prasme, ko var uztrenēt,» skaidro Ģirts. Brīvība pirmām kārtām ir atbildība. Te varētu notikt gan dažādi pasākumi un sabiedriskas norises, gan tapt rezidences pētniekiem vai politiskajiem bēgļiem, kuru darbs nozīmīgs demokrātijas uzturēšanai pasaulē.

Taču, lai to izdarītu, līdz marta beigām nepieciešams savākt vismaz daļu no ziedojumu kampaņā norādītās summas. «Cerības ir lielas — mēs ceram, ka savāksim visus 150 tūkstošus, kas vajadzīgi,» stāsta Il-ze Jankovska, Demokrātijas fonda valdes priekšsēdētāja. Tomēr viņi rēķinās, ka var īstenoties dažādi scenāriji — būtiski ir ziedojumu kampaņā savākt summu, kas nepieciešama pirmajai iemaksai, apmēram 30 tūkstošus eiro. Tas dotu iespēju noslēgt pirkšanas līgumu un tālāk jau meklēt citus finansējuma avotus gan no privātiem mecenātiem, gan dažādiem uzņēmumiem un pašvaldības. 

Kampaņas uzdevums ir arī pievērst plašākas sabiedrības uzmanību Demokrātijas kvartālam, turklāt darīt to pēc iespējas caurskatāmi. «Mums prasa, kāpēc rādām, ka pirmajās divās nedēļās saziedoti tikai tūkstoš eiro, bet, lai tos iegūtu, mēs, 20 cilvēki, esam ilgu laiku strādājuši vismaz pa četrām stundām dienā,» saka Ilze. Visi iesaistītie kvartāla tapšanā piedalās bez atlīdzības.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu