Diriģente Aira Birziņa piedalās starptautiski atzītas dokumentālās filmas ierakstā un stāsta, ko domā par pretrunīgi vērtēto Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkošanu
Tas bija 2019. gads, īss brīdis pirms pandēmijas sākuma, kad diriģenti Airu Birziņu ar Rīgas Doma meiteņu kori Tiara uzaicināja piedalīties dokumentālās filmas, varētu sacīt arī dokumentālās simfonijas Women Warriors: The Voices of Change ierakstā. Filma stāsta par aktīvistēm pasaules vēsturē, viņu cīņu par sociālo taisnīgumu, minoritāšu tiesībām, dzimumu līdztiesību, vides jautājumiem — viens no spilgtākajiem piemēriem ir pakistāniešu izglītības aktīviste Malala Jusafzaja.
Birziņa, viena no redzamākajām Dziesmusvētku virsdiriģentēm, labi iederējās šajā projektā augstvērtīgā muzikālā snieguma dēļ, un arī profesionālo sasniegumu kontekstā. Tā bija aizkustinoša radošā satikšanās: Birziņa kopā ar Tiaru ierakstīja citas izcilas latviešu mūziķes, komponistes Lolitas Ritmanes dziesmu We Rise. Jau vēlāk, 2020. gada martā, ASV diriģentes un feministiskā projekta autores Eimijas Andersones vadībā, Latvijas Radio 1. studijā filmas skaņu celiņš tika pārradīts mūzikas diskā. Tajā skan 19 komponistu—sieviešu skaņdarbi.
Filma jau saņēmusi balvas starptautiskos festivālos, bet Aira Birziņa intervijā stāsta, kā kļuva par Dziesmusvētku virsdiriģenti un ko smagais Covid-19 laiks, attālināti strādājot ar koriem, viņai licis pārvērtēt.
Esat ierakstījusi disku par sievietēm — cīnītājām. Parēķināju, jums bija tikai 35 gadi, kad jau diriģējāt lielo Dziesmusvētku kori. Vai savā profesijā un arī dzīvē esat jutusies kā cīnītāja, kas iedvesmo citas sievietes?
Iedvesmot — jā, bet noteikti nejūtos kā cīnītāja. Varbūt jūtos kā cīnītāja vispār — par godīgumu, taisnīgumu, labāko risinājumu. Tas skar vispārīgas cilvēciskās kvalitātes un vērtības, neatkarīgi no dzimuma. Par profesionālo aspektu: man ir netipisks stāsts. Tā sanācis, ka darbus, ko esmu veikusi mūzikā, mani aicinājuši darīt citi cilvēki. Nav bijis sajūtas, ka man kā sievietei diriģentei jāielaužas šajā jomā. Varu teikt, ka man bijuši fantastiski skolotāji vīrieši.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.