Starpkaru periodā Kultūras fonds sniedza atbalstu gan darbam, gan iedvesmas gūšanai
Beidzoties karadarbībai, kas Latvijas teritorijā ar īsiem pārtraukumiem bija plosījusies ilgāk nekā piecus gadus (1915—1920), pakāpeniski atsākās ikdienas dzīves ritējums. Pēc posta un nabadzības perioda labvēlīgāki apstākļi izveidojās arī latviešu kultūras darbiniekiem, kam jaunas perspektīvas deva Latvijas valsts pasludināšana 1918. gadā. Jaunās valsts veidotāji apzinājās nepieciešamību sekmēt modernas nacionālās kultūras veidošanu. Arī rakstnieki, izmantojot pārdomāti organizēto valsts atbalstu — Kultūras fonda stipendijas —, varēja doties ārzemju ceļojumos, lai iepazītu citas kultūras, smeltos iedvesmu jauniem darbiem.
Stipendiju mērķi un nosacījumi
Kultūras fonds tika dibināts 1920. gada 18. novembrī un bija Izglītības ministrijas pakļautībā. Tam pieejamos līdzekļus kultūras un sabiedriskās dzīves veicināšanai veidoja ieņēmumi no 3% tarifa paaugstinājuma par preču, bagāžas un pasažieru pārvadāšanu pa visiem Latvijas dzelzceļiem, izņemot pārvadājumus uz valsts rēķina. 1921. gadā finansējums tika papildināts ar 3% piemaksām no alkoholisko dzērienu cenām, un valsts degvīna tirdzniecības monopols tādējādi nodrošināja stabilus ienākumus kultūras nozarei. Kultūras fondam naudu varēja arī ziedot vai novēlēt.
Fonda galvenais uzdevums bija veicināt izglītības un mākslas attīstību Latvijā. Tā finansētie ārzemju ceļojumi bija nozīmīgi, jo deva iespēju latviešu kultūras darbiniekiem iepazīt Eiropas klasiskās kultūras pirmavotus — daudziem pirmo reizi dzīvē — un klātienē izjust modernā laikmeta atmosfēru. Apvāršņa paplašināšana sniedza jaunus iespaidus, vedināja neiestigt provinciālismā un estētiskā pieticībā.
Sākotnēji Kultūras fonda programmā rakstniekiem, māksliniekiem un zinātniekiem tika paredzēti pabalsti komandējumiem uz ārzemēm un ārzemju ceļojumiem studiju nolūkos, kā arī jau sākto darbu turpināšanai un ekskursijām, «skatoties pēc nolūka un vajadzības». 1923. gadā parādījās līdzekļi ārzemju stipendijām, kuras piešķīra Latvijas Universitātē un ārpus tās strādājošiem zinātniekiem, pedagogiem, kā arī pabalsti rakstniekiem un māksliniekiem ārzemju braucieniem studiju nolūkos. Literātiem un māksliniekiem paredzētās stipendijas bija jāsadala četrās nozarēs: aktieriem, gleznotājiem un tēlniekiem, dziedātājiem un mūziķiem, kā arī rakstniekiem un žurnālistiem. Pabalstus ārzemju braucieniem ik gadu saņēma 4—7 katras nozares pārstāvji. Sākot ar 1927. gadu, šie pabalsti bija jādala ar lauksaimniekiem un strādniekiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.