Ar atvērtām durvīm

Jāņa Ābeles sēšanās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja krēslā sakrita ar Bruknas skandālu. Viņš atzīst, ka bērniem Bruknā vispār nebija jābūt, taču notikušajā saskata arī pozitīvo — tas skaidri parādījis, ka mūsdienīga rehabilitācija valstī ir grūti pieejama, tātad jāmeklē risinājums

Ķirbju krēmzupa ar grauzdiņiem, ko Jānis Ābele pusdienu pārtraukumā izvēlas darbavietai tuvajā tirdzniecības centra Spice restorānā Vairāk saules, laikam ir viena no viņa iecienītākajām, jo ar to saistītais piedzīvojums nav mazinājis apetīti. Pirms dažiem gadiem uz grauzdēta maizes gabaliņa viņš nelaimīgi nolauzis zobu. Par laimi, mamma ir zobārste. Turpat no pusdienu galda zvanījis viņai. «Ko tad tu ēdi?» apjautājusies profesionāle. «Ķirbju biezzupu,» dēls godīgi atzinies. Gadījums kļuvis par ģimenes anekdoti.

Jaunais Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vadītājs izrādās patīkams sarunas biedrs, kurš atmosfēras atkausēšanai nebaidās izstāstīt arī tik personisku epizodi. 

Ābele jau ir pieradis pie mediju uzmanības — 13. septembrī paiet mēnesis kopš viņa stāšanās amatā. Tā sagadījies, ka šo laiku iekrāsojis skandāls Bruknā, kur priestera Andreja Mediņa skarbās pusaudžu audzināšanas metodes Kalna svētību kopienā tagad pārbauda valsts institūcijas. «Pirmās pārbaudes bija jau 5. augustā,» precizē amatpersona. «Inspekcijā pienāca anonīms e-pasts, kolēģi kopā ar Tiesībsarga biroja pārstāvi devās apsekot situāciju. Atklājās bēdīga aina. Pozitīvais: tas aktualizēja problēmu, ka mūsdienīgs rehabilitācijas pakalpojums valstī ir grūti pieejams. Labi, ka problēma tiek risināta.» Dienā pēc mūsu sarunas viņš uzaicināts uz divu Saeimas komisiju kopsēdi. «Jārunā, kā varam piedāvāt atbilstošu, mūsdienīgu alternatīvu.» Policijai nodoti vairāk nekā 10 ziņojumi par Bruknā piedzīvoto, notiek izmeklēšana. «Inspekcijas mērķis nav kādu obligāti sodīt ar kriminālatbildību, bet gan pārtraukt bērnu tiesību pārkāpumus. Bērniem Bruknā vispār nebija jābūt. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem prasa atbilstošu reģistrāciju un speciālistu klātbūtni,» skaidro Ābele. «Nav nodalītas arī cilvēku plūsmas. Bruknā atrodas bijušie ieslodzītie, nav informācijas, vai starp viņiem nav iespējamie dzimumnoziedznieki.»

Kāpēc par situāciju ilgi klusēts? Jaunais vadītājs to skaidro ar zemo uzticību valsts iestādēm. Viens no viņa secinājumiem konkursā uz savu amatu: nosaukums «inspekcija» asociējas ar soda sankcijām, nevis palīdzību. «Man nav mērķa taisnoties par iepriekšējām nebūšanām, bet analizēt gan individuālos, gan sistēmiskos gadījumus. Palīdzēt izglītības iestādēm, arī policijai, bāriņtiesai, sociālajiem dienestiem ievērot vadlīnijas, kļūt par koordinējošu bērnu tiesību un labklājības centru un aģentūru.»