Austrāliešu māksliniece un producente Beka Bergere (32) sāk Latvijas Jaunā teātra institūta vadību sarežģītā laikā, kas mainījis daudzus priekšstatus un paradumus
Šonedēļ Rīgu pārņems jau 25. starptautiskais teātra festivāls Homo novus, un droši vien ik pa brīdim kaut kur noplīvos mati, atskanēs smiekli — notikumiem cauri brāzīsies virpuļviesulis vārdā Beka. Latvijas Jaunā teātra institūta direktores amatā nule apstiprinātā austrāliešu māksliniece un producente Beka Bergere (Bek Berger) pirmajā brīdī liekas tīrais skuķis. Smaids pār visu ģīmi, spars un entuziasms staro pat no čirkaino matu galiņiem, uz rokām (un ne tikai!) stilīgi tetovējumi — 60. gadu amerikāņu feministes un minimālistes Evas Heses izsmalcinātās līnijas. «Mani tetovējumi arī ir konceptuālā māksla,» smejas Beka.
Smaids un smiekli liekas viņas dabiskais izpausmes veids. Tomēr aiz vieglprātīgās ārienes nojaušams stingrs kodols, bet institūta mājaslapā uzskaitītie starptautiskie projekti, ko viņa paguvusi vadīt savos knapi pāri 30 gados, izraisa apbrīnu. Austrālija—Amerika—Eiropa, tāds ne tik sen bijis Bekas ierastais maršruts. Pandēmija piespiedusi fiziski palikt uz vietas, taču domām un idejām robežas nav šķērslis. Protams, viņa ilgojas pēc mājām, pēc draugiem, pēc ģimenes, ko ieraudzīs labi ja nākamajā aprīlī. Taču šobrīd viņas dzīves centrs ir Rīga un Latvija, un atzīšanās tām mīlestībā patiešām neliekas tikai vārdi.
Par to, cik nozīmīga Latvijas laikmetīgā teātra videi ir Bekas Bergeres iesaistīšanās, Gundega Laiviņa, līdzšinējā Jaunā teātra institūta direktore, raksta: «Lēmumu par labu Bekai Bergerei noteica viņas izpratne par nevalstisko sektoru, zināšanas par starptautiskajiem teātra procesiem, arī iespēja nodot institūta vadību cilvēkam, kurš nenāk no Latvijas teātra vides un spēj ar svaigu skatu palūkoties uz vietējiem procesiem un to iespējamo mijiedarbi ar plašākiem strāvojumiem.
Institūts, iespējams, ir vienīgā teātra organizācija Latvijā, kuras darbība balstās ļoti konkrētās vērtībās — ne tikai estētiskos, bet arī ētiskos principos. Viss liecināja, ka arī Bekai šis ētikas kods ir ļoti būtisks. Izvēle par labu Bekai Bergerei ir visneprognozējamākā un riskantākā, bet tieši tādēļ arī vienīgā iespējamā, jo atbilst institūta un Homo novus garam.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.