Onkoloģijas ķirurgs Armands Sīviņš (46) janvārī kādai pacientei izoperēja 15 kg smagu ļaundabīgu audzēju. Ārsts gadā veic rekorddaudz sarežģītu operāciju, izglābj arī pacientus ar vēzi 4. stadijā un sabiedrību aicina — pārbaudieties regulāri!
Darbs operāciju zālē, kā parasti, ievilkās. Arī sarunātais intervijas laiks aizkavējās pusotru stundu. Bija pieci pēcpusdienā, ķirurga Armanda Sīviņa darbdiena bija ierasti sākusies 7.30 no rīta, un ārsts vēl netaisījās uz mājām — pēc septiņiem vakarā gāja apraudzīt pacientus. Tajā dienā viņš pie kabineta durvīm bija sastapis neglābjami slimu sievieti, kuru mocīja lielas sāpes. Dzirdējusi nostāstus, ka Sīviņš neatsaka nevienam, viņa izmisumā bija atbraukusi šurp. Šī bija reize, kad atlika vairs tikai novērst sāpes ar morfiju, lai vieglāka aiziešana.
Skarbajā onkoloģijas ķirurgu ikdienā daudzi gadījumi tomēr ir ar priecīgām beigām: diagnostikai un operāciju metodēm pilnveidojoties, aizvien vairāk pacientu atveseļojas. Sīviņš operē jau gandrīz 20 gadus, un viņa praksē ir bijuši šķietami neglābjami pacienti, kurus tomēr izdevies dabūt uz kājām.
Viens no stāstiem nesen iekļuva ziņās: par sievieti ar ļaundabīgo audzēju liposarkomu, kura ilgstoši bija ārstējusies ar zāļu tējām, februārī vēstīja LTV Panorāma. 15 kilogramus smagais audzējs bija apņēmis vienu nieri un iespiedies plaušās. Par laimi, tam nebija metastāžu. Sīviņš pacienti operēja sešas stundas.
Pacienti ārstu mīl ne tikai tāpēc, ka viņš ir augstas raudzes onkoloģijas ķirurgs, bet arī bieži uzņemas gandrīz neiespējamo. Arī tāpēc, ka aiz diagnozes redz cilvēku. Kā stāsta paciente Indra Zvīgule, kurai 2010. gadā ārsts operēja zarnu vēzi 4. stadijā, ar palātas biedrēm jokojušas, ka vajag vēl vienu gultu, jo gan rītos, gan vakaros ārsts ir slimnīcā — kad tad vispār iet mājās un atpūšas?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.