Vai atļaut cirst tievākus kokus, lai meža aprites ciklā īpašnieki varētu ietaupīt aptuveni 20 gadus un valsts iekasētu papildu miljonus nodokļos? Mežsaimnieki saka «jā», bet vides sargi stingri iebilst, norādot uz jau tā noplicināto bioloģisko daudzveidību. Kādi ir pušu argumenti?
Zābaki grimst mitrās sūnās, visapkārt vaivariņi un milzīgs klusums. Uz to, ka šajā vairāk nekā simt gadu vecajā mežā Vecumnieku novadā valda dzīvība, norāda ornitologs Māris Strazds, paceļot no zemes medņa gaiļa mēslus un norādot uz vilka sūdiem. Stiga aizved tālāk uz 300 gadus vecu mežu, kur vienā no priedēm ligzdu ierīkojis melnais stārķis. Te dzīvo arī urālpūce — lielākā no meža pūcēm —, bikšainais apogs un apodziņš. Reto putnu dēļ mežā ir mikroliegums, kur saimnieciskā darbība nav atļauta.
Taču, dodoties ārā no šī meža, tieši pie mikrolieguma robežām ir kailcirte un dubļains ceļš, pa kuru smagi dragā automašīnas. Mežstrādnieki cērt vairāk nekā 200 gadus vecas priedes, kas netālu saliktas augstās grēdās un mūsu acu priekšā tiek krautas baļķvedējos. «Lieguma robeža ir ceļš, tātad formāli nekādu pārkāpumu nav,» bezspēcīgi nosaka Māris Strazds.
Ornitologs uzskata — ja valdība apstiprinās jaunos grozījumus par koku ciršanu, tās apjomi palielināsies un Latvija zaudēs tādas putnu sugas kā melnais stārķis. «Vēl 20 gadus kokus var gāzt melnu muti. Tiem, kas šodien sēž pie galda, pietiks! Bet pēc 50—60 gadiem saimniecisku, cērtamu mežu uz gadiem divdesmit Latvijā vairs nebūs,» viņš brīdina. Dabas aizsardzības pārvalde, pēc starptautiski akceptētas sistēmas analizējot biotopu situāciju, secinājusi — vairums bioloģiski vērtīgo mežu Latvijā ir sliktā stāvoklī, tāpēc ciršanas apjomu palielināšana apdraud bioloģisko daudzveidību.
Taču mežu īpašniekiem ir racionāli apsvērumi, kāpēc viņi prasa grozījumus, — mērķis ir tikt pie tirgū pieprasīta resnuma zāģbaļķiem, kuru diametrs nepārsniedz 40 cm. Vienlaikus viņi piekrituši grozījumiem mežu atjaunošanas noteikumos, kas obligāti liks ātrāk izcirsto koku vietā stādīt jaunu mežu. Līdz šim īpašnieki ir varējuši to nedarīt, un tikai piektajā daļā privāto mežu pēc kailcirtes ir sastādīti ekonomiski augstvērtīgi koki. Rezultātā 80% no 235 tūkstošiem hektāru, kas pēdējos desmit gados nocirsti privātajos mežos, ir aizauguši ar mazvērtīgiem baltalkšņiem un apsēm.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.