Uzņēmīgā Zanda Švēde mūziku sāka mācīties tikai 25 gadu vecumā, nokļuva Sanfrancisko operā un nu jau otro sezonu ir Frankfurtes operas soliste. Kad vien apstākļi ļauj, viņa uzstājas Rīgā. Zandu varēs dzirdēt Pīķa dāmas atjaunojuma pirmizrādē Nacionālajā operā
Tikko aiz manis aizvērušās kāda Nacionālās operas kabineta durvis, Zanda Švēde (35) iesildoties laiž vaļā spēcīgo mecosoprānu. Iedziedas Poļinas lomai operā Pīķa dāma. Andreja Žagara iestudējuma atjaunojuma pirmizrāde ir 20. februārī, viesmāksliniecei tikai pusotra nedēļa atvēlēta mēģinājumiem.
Cilvēcīgi silta, patīkami tieša, sportiska meitene ar mugursomu. Dzimtenē viņa neierodas ar ārzemju prīmas ambīcijām, kaut gan Frankfurtes operas mājaslapā birst uzslavas: «Ārkārtīgi veiksmīga pirmā sezona ansamblī, skatītājus piesaistīja viņas titulloma Bizē Karmenā un Hendeļa Kserksā. Operas 2019. / 20. gada sezonā to papildina vēl viena Hendeļa loma — Zenobija operā Radamisto.» Pagarš saraksts ar citiem varoņiem, ko uz skatuves Vācijā īsā laikā paspējusi iedzīvināt dziedātāja no Latvijas. Karmenu dažādos iestudējumos veiksmīgi interpretējusi Sietlas un Kanzassitijas operā. Arī uz mūsu Baltā nama skatuves dziedājusi trijās izrādēs.
Poļina, galvenās varones draudzene Pīķa dāmā, protams, pēc mēroga nelīdzinās Karmenai. Otrā plāna «spēlētāja» ar vienu soloāriju un trim duetu dziedājumiem. Bet šai ārijai Zandas dzīvē esot īpaša vieta, viņa to ilgāku laiku izmantojusi tā sauktajās noklausīšanās, kas atvēra durvis ārzemju opernamos. «Parasti jādzied piecas ārijas, pirmo izvēlies pats, no četrām pārējām viņi pasaka, ko gribētu,» skaidro Zanda. «Visu Poļinas lomu līdz šim nebiju dziedājusi, tāpēc runāju vēl ar iepriekšējo Nacionālās operas vadību. Rīgā uzstāties — tā man ir arī personiska motivācija. Mana ģimene ir Latvijā, varēs atnākt uz izrādi.»
Iestudējums, kas tapis pirms 15 gadiem, ir tik interesants, whimsical* — Zanda, kas ikdienā runā angliski, meklē vārdus. «Kā jau Andrejam Žagaram, ekspresīvi un forši. Režisors Juris Žagars mēģina brāļa vīziju atjaunot, pieslīpē kaut kādas lietiņas.» Ar Andreju Žagaru Švēde tikusies tikai kā Latvijas Mūzikas akadēmijas 4. kursa studente. «Operai bija sadarbība ar akadēmiju, viņi bija teikuši, lai atved atrādīt studentus. Operas vadība mani noklausījās, sacīja: zinot, ka braucu uz Ameriku, varbūt pēc atgriešanās iespējama kāda sadarbība.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.