Likumsargiem ir aizdomas, ka vismaz desmit lielie Latvijas būvuzņēmumi gadiem slēpti vienojušies par iepirkumiem un maksājuši kukuļus politiķiem. Kādi uzvārdi figurē jaunākajā kriminālprocesā, kas izaudzis no bēdīgi slavenās Taureņu pirts sarunām?
Zem KNAB jumta sanākušajiem aptuveni 50 tiesībsargājošo dienestu pārstāvjiem 3. septembra darbdiena sākās agri. Ap astoņiem no rīta korupcijas apkarotāji, Konkurences padomes darbinieki un tās piesaistītie palīgi no Valsts policijas sadalījās grupās un devās uz būvuzņēmumu Arčers un mazākā sastāvā arī citiem objektiem. Raibā tiesībsargu buķete nezinātājiem varētu raisīt apjukumu, bet zinātājiem — iespēju praksē demonstrēt, ko uzņēmēji apguvuši dārgi algoto juristu treniņos šādiem gadījumiem. Tur māca, ko teikt un kā rīkoties, piemēram, Konkurences padomes inspekcijas laikā. Advokātu operatīva mobilizēšana, pirms šī lieta nāca gaismā, vedina domāt — iespējams, uzņēmēji tiesībsargu apmeklējumam jau iepriekš bija gatavojušies.
Vai tā bija, Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama atbild vispārīgi — pasaules pieredze liecina, ka uzņēmumi, kas iesaistās šādās darbībās, parasti rēķinās ar risku tikt atklāti. Arī «tie naudas sodi, kas ir līdz 10% no gada apgrozījuma, jau sen ir kaut kur ierēķināti», saka Ābrama. Tas gan nebūšot šķērslis, lai Konkurences padome ar karteli netiktu galā. «Mums ir jātiek, citu variantu nav,» viņa saka.
Sarunas pirtī
Procesuālās darbības būvuzņēmumos notika administratīvās un krimināllietas ietvaros. Ar aizliegtās vienošanās izpēti nodarbojas KP administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros, kas ierosināta 1. augustā. KP pie šīs lietas tika pēc tam, kad KNAB pirms gada ierosināja kriminālprocesu un varēja dekriminalizēt daļu no uzņēmēju un politiķu slepenām sarunām, kas pirms vairākiem gadiem ierakstītas Taureņu pirtī. Kā zināms, šīs sarunas kalpojušas par pamatu vēl trīs KNAB kriminālprocesu ierosināšanai — Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kukuļošanas lieta šobrīd ir jau tiesā, bet Rīgas Satiksmes un Rīgas Kartes korupcijas skandāli joprojām tiek izmeklēti.
Taureņu pirts sarunas vedina domāt par kukuļiem varai pietuvinātajiem un šajā gadījumā arī par aizliegtu vienošanos būvniecības sektorā. Būvniecības izmaksas, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pēdējos gados svārstās ap pusotru miljardu eiro, bet pērn pat pārsniedza divus miljardus. Nozarē ir augsts ēnu ekonomikas īpatsvars, un tajā tiek ieguldīti ļoti lieli publiskie resursi, par kuriem uzņēmēji sacenšas konkursos.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.