Kad Vīnes mūziķi Albinu Paulu uz sadarbību aicināja etnomūzikas grupa Auļi, viņš juties pagodināts. «No tūkstošiem jodelētāju izvēlējās tieši mani! Taisnību sakot, īsti labi jodelē tikai kādi trīs, esmu viens no viņiem,» telefonsarunā uzsver Albins.
Pirms 10 gadiem Paulus grupa Hotel Palindrone jau uzstājās Rīgā, austrietim toreiz iepatikās kokles skaņa. Bet bungotāju un dūdotāju apvienībai Auļi jodelētāju ieteikusi etnomūzikas producente Daina Zalāne. Viņa uzaugusi Brēmenē, un arī Albins 1972. gadā dzimis emigrācijā Vācijā, austriešu Paulu trīs bērnu ģimenē. Tēvs mācīja telekomunikāciju tehnoloģijas studentiem Brunsvikā pie Hannoveres. Savukārt mammai Ingei, mājsaimniecei, kaislība bija mūzika. Viņa ne tikai spēlēja ģitāru ģimenes dziesmu vakaros, bet arī labi jodelēja.
«Vīnes jodelēšanas tradīciju raksturo tieši sieviešu iesaistīšanās,» skaidro Albins. Pirmās piecas jodelēšanas melodijas iemācījies no mammas. Astoņu gadu vecumā pats nopircis kaseti, kurā bija dzirdama liela jodelēšanas stilu dažādība. «Kļuvu pilnīgi apmāts, lai to visu apgūtu,» Albins iesmejas. «Deviņu gadu vecumā ar jodelēšanas priekšnesumiem sāku iespaidot apkārtējos.»
Tiek uzskatīts, ka jodelēšana radusies Alpu kalnos kā balss vingrinājums, ar kuru sasaukt lopu ganāmpulku. Otra versija — zemnieki to izmantoja deju pavadīšanai, ja pa rokai nebija instrumentu. Jodelēšana pazīstama no Šveices, Slovēnijas, Itālijas, Ziemeļvācijas līdz pat Austrālijai un ASV, kur mīt eiropiešu diaspora. Tā var būt lēna, meditatīva vai arī pavisam ātra, stāsta Albins. Viņš spēj jodelēt tik zibenīgi, ka sevi dēvē par balss akrobātu. Ir izveidojis YouTube kanālu, pasniedz meistarklases. Trīs dienu laikā jodelēt varot iemācīties ikviens. Tiesa, lai tas padotos skaisti un veikli, jāsāk trenēties jau bērnībā. «Fizikas likumi,» secina Albins.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.