Pagājušajā nedēļā 62 gadu vecumā mūžībā aizgāja rakstniece Andra Neiburga, aiz sevis atstājot izcilus darbus latviešu literatūrā, eiropeisku skaistumu Rīgas vidē un patiesuma, siltuma sajūtu apkārtējos
Divas pēdējās mūža dienas Andra Neiburga pavadīja, kā visu savu dzīvi: apmeklēja jaunākos Latvijas kultūras notikumus un draugu vidē par tiem spraigi diskutēja — 28. februāra vakarā viņa noskatījās jaunās kinorežisores Alises Zariņas filmu Blakus, bet nākamajā dienā devās uz režisora Alvja Hermaņa izrādi Atnāc mani vēl satikt.
Pēc pirmizrādes Jaunajā Rīgas teātrī Andra vēl vairākas stundas nosēdēja ar aktrisēm, sarunājoties arī par tēmām, ko tikko bija redzējusi uz skatuves, — 20. gadsimta latviešu dzejniecēm. Pusnaktī Neiburga, drauga Ilmāra Šlāpina līdz taksometram pavadīta, devās uz mājām. Vēl nakts vidū viņa tuvo cilvēku lokam sūtīja īsziņas par izrādē redzēto un visu ko citu. Uz rīta pusi rakstniece pēkšņi aizgāja mūžībā.
«Andrai izrāde ļoti patika. Bija satricināta līdz sirds dziļumiem,» stāsta dramaturģe Agnese Rutkēviča, viena no izrādes Atnāc mani vēl satikt autorēm. Pēc tam, kad nākamajā dienā, 2. martā, parādījās vēsts, kas ar rakstnieci noticis, vakarā četrām aktrisēm — Sandrai Kļaviņai, Elitai Kļaviņai un māsām Agnesei un Madarai Rutkēvičām, bijis grūti spēlēt. Sandra Kļaviņa uz skatuves sākusi raudāt. «Mēs to izrādi spēlējām kā nekrologu,» — tā Agnese Rutkēviča. Pirmizrādes vakarā viņas ar Andru bija labāk iepazinušās. «Andras Stum, stum ir mana mīļākā grāmata,» saka jaunā dramaturģe.
Uz latviešu literatūras skatuves Andra Neiburga uznāca 20. gadsimta 80. gados kopā ar citām jaunām rakstniecēm, kuras kritika nodēvēja par «jaunajām un dusmīgajām» — Valdu Melgalvi, Rudīti Kalpiņu, Aiju Vālodzi, Evu Rubeni, Gundegu Repši. «Skarbo meiteņu» proza dzīvi 80. gadu komunistiskajā Latvijā atspoguļo tieši un neizskaistināti, «jaunās autores neierastā atklātībā piesaka pasaules skatījumu, kurā valda savstarpēja atsvešinātība, liekulība un vientulības izjūta, atturīgs, bieži pat atsvešināts vērojums par to, par ko līdz tam bija pieņemts klusēt, tostarp arī par sieviešu seksualitāti un attiecībām starp dzimumiem», krājumā Andra Neiburga: valoda, dzimte, stāstījums, attēls raksta literatūrzinātniece Zita Kārkla.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.