Zudušo Latviju meklējot • IR.lv

Zudušo Latviju meklējot

Aktieru Jēkaba Reiņa (Vitolds) un Jurija Djakonova (filmā — aģents Rubenis) elektrizētais, konkurences uzlādētais duets, izspēlējot gan etnisko, gan politisko uzskatu atšķirību kārtis, piešķir eleganci, spriedzi un arī humoru katrai epizodei — arī brīžos, kad filmas notikumu virzība nenotiek tik strauji, kā gribētos. Foto — Evija Džonsone
Sonora Broka, žurnāla Ir kinokritiķe

Televīzijas ekrānos nonācis simtgades seriāls Sarkanais mežs

Līdzīgi citām simtgades filmām, Sarkanais mežs pēta Latvijas vēstures mazāk zināmās lappuses. Partizāni, mežabrāļi (un mežameitas), nacionālās pretošanās kustība — saukti dažādos vārdos, tie bija cilvēki, kuri vēl pēc kara beigām turpināja bruņotu cīņu pret padomju okupāciju. Vieni nezaudēja ticību Latvijas brīvības atgūšanai, citi glābās no izsūtīšanas uz Sibīriju, vēl citiem jaunā politiskā iekārta nozīmēja ieslodzījumu vai nāvi. 12 sēriju LTV filmai, kuras darbība norisinās paralēli Lielbritānijā un Kurzemes mežos, par pamatu izvēlēta reāla britu izlūkdienesta operācija Jungle, ieskicējot sarežģīto situāciju Latvijā pēc Otrā pasaules kara.

Īpašu uzmanību pievēršot vēsturiskajam autentiskumam, seriāls spējis pietiekami ticami uzburt laika garu. Latviešu skatītājam pazīstamāka liksies padomju realitāte, tomēr ne mazāk interesanta ir latviešu dzīve Anglijā, kur Latvijas vēstniecība bija pēdējā liecība par zaudēto brīvvalsti. Sarkanais mežs var izkliedēt plejādi mītu, kas saistīti ar šo vēstures periodu. Tomēr lielāko pārsteigumu seriāls sagādās ar to, ka galvenā sižetiskā līnija saistīta ne jau ar pretošanās kustību — filma veidota labāko spiegu filmu tradīcijās.

Vājais punkts

Sarkanā meža komandas veikums gan mākslinieciski, gan saturiski ievērojami pacels kvalitātes latiņu latviešu televīzijas seriāliem, kuru monotonā nekādība un banalitāte pēdējā laikā bijusi nomācoša. Idejas autora Normunda Puča, režisora Armanda Zvirbuļa un scenāristu Ivo Brieža un Matīsa Gricmaņa sadarbībā tapušajai filmai paredzams garš ekrāna mūžs — tā nezaudēs aktualitāti arī pēc gada vai vairākiem.

Tomēr vienā ziņā Sarkanais mežs seko vājāku pašmāju seriālu piemēriem ar tituldziesmas izvēli, turklāt izmantojot to kā publicitātes kampaņas enkuru. Pretstatā tam, cik organiski un neuzbāzīgi Zigmara Liepiņa īpaši filmai radītā mūzika papildina Sarkanā meža epizodes, viņa komponētās tituldziesmas Nav laika gaidīt skanējumā (smagnēji roķīgā manierē to izpilda Gints Grāvelis) nav nekā mūsdienīga, turklāt dziesmas patoss nograuj seriāla daudz izjustāko tonalitāti.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu