Animācija Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi — piedzīvojumu stāsts ar stilu
Tādos rajonos kā Maskavas forštate laiks rit lēnāk nekā galvaspilsētas centrā — apskretušās koka ēku fasādes izskatās kā laikā iekonservētas, bet gada vēsākajos mēnešos gaisā jūtama dūmu smarža. Un vasarā bagātīgie apstādījumi kopā ar zemo apbūvi rada iespaidu, ka atrodamies gleznainā mazpilsētā, nevis līdzās Rīgas galveno artēriju dunoņai. Tieši tik omulīgu Maskačkas savrupības sajūtu savā pirmajā pilnmetrāžas filmā Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi ir radījis režisors Edmunds Jansons ar studijas Atom Art komandu.
Kā nojaušat, primāri bērniem paredzētajā stāstā, kas patapināts no Luīzes Pastores 2013. gadā pirmo reizi izdotās grāmatas Maskačkas stāsts, loģiski, nav ietvertas prozaiskās (un bieži uz likumības robežas balansējošās) šī rajona dzīves reālijas. Tā vietā filma ir dumpiniecisks piedzīvojumu un pilsoniskā aktīvisma stāsts, kas noris dzīvelīgi krāsainā vidē, kur rosās mundri personāži ar spiciem deguniem un dažnedažādām citām kolorītām iezīmēm, piemēram, vienā līnijā saaugušām uzacīm un brētliņas tetovējumu, kāds rotā Mimmi tēva, izbijušā jūrnieka Ērgļa plecu.
Visur caurcaurēm redzams filmas mākslinieces ilustratores Elīnas Brasliņas pazīstamais rokraksts; tas filmas lieliskajam vizuālajam tēlam piešķir unikālu izteiksmi un rotaļīgumu.
Jauni un dumpīgi
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.