Reizēm apbrīnoju tos, kuri vienmēr zinājuši, kas ir tā «viņu lieta» — zinātne, sports, māksla, finanses. Man pašai interesantāk un nozīmīgāk ir apgūt dažādas prasmes. Šķiet, nevaru nodoties tikai vienam, gribas apvienot, pētīt dažādo iemaņu mijiedarbības. Tuvākā un tālākā pagātnē ir bijis daudz un dažādu izpausmju veidu — mezglošanas diploms 3. klasē, sasniegumi sportā, popgrupa Valkas ģimnāzijas laikā, kaut kāda līmeņa diploms viesmīlības pamatos, studijas jauno mediju mākslas programmā, darbs arhitektūras un interjera dizaina uzņēmumā, mūzikas un mākslas ballīšu organizēšana, dzejas rakstīšana, mēģinājumi būt uz skatuves vai būt daļai no tās. Tā laikam ir mana būtība — būt par multimākslinieci. Ha! Drīzāk dēvēju sevi par kultūrtelpas aktīvisti.
Teksts kā izpausmes, pētniecības materiāls mani interesējis sen. Pirmās pierakstītās baltās lapas — rakstīšanas mēģinājumi — iespiedušās prātā kā viena no spilgtākajām bērnības atmiņām. Cik atminos, jau pirms skolas gaitu sākšanas čiepu mammai un māsai magnetofona kasetes, ierakstīju tajās improvizētus teatrālus scenārijus, mainot balss intonācijas. Veidoju dažādas skaņas ne tikai ar balsi, bet arī inscenēju, piemēram, mašīnas rūcienus, durvju klaudzēšanu, dzīvnieku skaņas, dabas parādības. Teksts kā spēlēšanās rīks.
Šobrīd ir sajūta, ka dzejas valodas līmenis pamatīgi audzis, esmu atradusi savu īpatnējo metodoloģiju darbam ar domu, tekstu, un arī radusies vēlme to daudzināt tautās. Ticība savam rakstīttalantam, ja to tā var nosaukt, nāca pēc bakalaura absolvēšanas, bet pērn izkristalizējās skaidri. Tomēr bailes par nākotni, izdzīvošanas jautājumi — finanses, darbs — mani apstādināja. Kad nerealizē sevi tajā, kas esi, vairs nejūti garīgu izaugsmi un kaut kā noploc.
Atvēlēt laiku radošajām iecerēm izdodas retāk, nekā es vēlētos, turklāt vajadzība pēc īpašas vides un domubiedriem signalizē par sevi. Šogad — cits gads! Mamma Jaungada rītā teica: «Tev viss šogad būs!» Astroloģiskās prognozes — par labu man! Aiziet! (Smejos.) Vairoju kosmosā domas, ieceres, lai tās savelkas kopā ar realitāti. No darba, par laimi, neatlaida, alga gan saruks. Taču rakstīšana manā dzīvē ir bijusi jau sen, un jācer, ka kaut kas sanāks! (Smejos.) Negribētos nožēlot to, ko esi gribējis, bet neesi realizējis, jo dzīve bieži piespiež rīkoties citādi, turklāt ierasts bailuļot no pārmaiņām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.