Brexit un Trampa uzvaras pārsteigumi daudziem rada bažas, vai līdzīgu šoku nākamgad sagādās vēlēšanas Francijā un Vācijā. Kas notiktu, ja Elizejas pilī ievāktos Marina Lepēna, bet Bundestāgā savus noteikumus sāktu diktēt Alternatīva Vācijai? Pētām abu labēji radikālo spēku ieceres
Francija
Četrdesmit četrus gadus pēc dibināšanas Francijas Nacionālā fronte (NF) ir kļuvusi par trešo lielāko partiju valstī un nopietni gatavojas prezidenta vēlēšanām pavasarī. Galēji labējā partija, kura 2014. gadā no Krievijas bankām saņēma 11 miljonu eiro aizdevumu, iespējams, sagaidījusi lielo iespēju – populisma vilnis vairo NF dibinātāja meitas Marinas Lepēnas cerības nonākt Elizejas pilī. Pēdējās aptaujas gan liecina, ka viņa var gūt labus rezultātus pirmajā kārtā (ap 24%), tomēr uzvarēt otrajā būs sarežģīti.
Vismaz pagaidām šķiet, ka vairums franču gatavi rīkoties līdzīgi kā 2002. gadā, kad kreisie un centristi otrajā kārtā nobalsoja par labējo kandidātu Žaku Širaku, tā nepieļaujot Lepēnas tēva kļūšanu par prezidentu. Tomēr kreisie spēki Francijā šobrīd ir vāji un sašķelti, bet labējo retorika aizvien vairāk tuvojas NF līmenim. Līdz ar to vēlēšanu otrajā kārtā, Lepēnai tiekoties ar republikāni Fijonu, kreisie vēlētāji varētu atturēties no balsojuma, vairs nesaredzot būtiskas atšķirības starp abiem. Ko Lepēnas uzvara tad nozīmētu Francijai un Eiropai?
Stopkrāns imigrācijai
NF priekšvēlēšanu runās cīņa pret imigrantiem ieņem galveno vietu. Lepēnas partija sola samazināt imigrantu skaitu Francijā no 200 000 līdz 10 000 gadā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.