Līmes tonnas etiķešu kilometriem • IR.lv

Līmes tonnas etiķešu kilometriem

16
PPE Serviss valdes priekšsēdētājs
Aivars Kļavis

Uzņēmums PPE Serviss pašlaik ir vienīgais Baltijā, kas ražo šķietami vienkāršu produktu – etiķešu līmi. Toties ar Olainē izgatavoto līmi etiķetes tiek līmētas gandrīz visā pasaulē

Etiķešu līmei, par kuru, pērkot kādu produktu, domājam vismazāk, ir tikpat sena vēsture kā pašām etiķetēm. Līdz ar rūpniecības attīstību pirms vairāk nekā 200 gadiem radās nepieciešamība marķēt produktus. Tiek uzskatīts, ka vieni no pirmajiem bijuši sērkociņi, dažādu dzērienu pudeles un zivis – anšovi, ķilavas, vēlāk arī šprotes – , kas sākotnēji fasētas stikla burkās.  

Mūsdienās etiķešu līme un to pielīmēšana kļuvusi par sarežģīta tehnoloģiska procesa sastāvdaļu, kam lielajās ražotnēs vidēji tiek atvēlētas pat ne sekundes, bet to desmitdaļas. Piemēram, alus ražotnēs pudeļu uzpildes līnijas strādā ar ātrumu no piecpadsmit līdz septiņdesmit tūkstošiem pudeļu stundā. Toties šim informācijas nesējam, ko sauc par etiķeti, uz produkta jāsaglabājas mēnešiem un pat gadiem ilgi.

«Turklāt vēl jāņem vērā, ka cehā ir viena temperatūra, bet pudelēm cita. Degvīna pudele uz līnijas būs sausa, pat silta, alus – vēsa, aprasojusi. Turklāt situācija ražotnē Eiropā kardināli atšķirsies no situācijas tādā pašā ražotnē Āfrikā. Bet līmei savas funkcijas jāpilda neatkarīgi no tā visa,»  uzsver PPE Serviss valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Māris Daugulis, kura vadītais uzņēmums pašlaik ražo 20 dažādu veidu etiķešu līmi.

Viss sākās ar kazeīnu

Pērn PPE Serviss apgrozījums bija 6 miljoni eiro, kaut arī tajā strādā tikai 18 darbinieku, bet administrācijā vispār divi – Māris Daugulis un viņa tēvs ražotnes direktors Gunārs Daugulis.

«Uzņēmums dibināts 2000. gadā, un starp tā dibinātājiem bija arī mana tēva ģimene,» stāsta Māris. Ar biznesu viņi esot nodarbojušies jau kopš deviņdesmitajiem un pamazām nonākuši līdz tādam savdabīgam produktam kā tehniskais kazeīns.

To iegūst, pārstrādājot vājpienu un varot saukt arī par žāvētu vājpiena biezpienu, kas sastāv no nelielām granulām jeb graudiņiem. Kazeīnam ir specifiskas saistvielas jeb plastifikatora īpašības, tāpēc to izmanto līmes, gumijas, pat asfalta un citu produktu ražošanā. Tātad lietojums samērā plašs, tomēr ražošana ir ierobežota.

«Vienai tonnai kazeīna nepieciešamas apmēram 32 tonnas kvalitatīva vājpiena. Tas nozīmē – milzīgs izejvielu patēriņš un salīdzinoši augstas ražošanas izmaksas. Tāpēc kazeīnu galvenokārt ražo Austrumeiropā – Ukrainā, Baltkrievijā. Arī Jaunzēlandē, Indijā, bet Eiropā –  Īrijā un Francijā,» stāsta Māris. Ražotāji kazeīnu tradicionāli pārdodot pa divdesmit tonnām. Tik, cik sver viena autokrava. Arī pats tirgus esot ārkārtīgi specifisks, ar milzīgām cenu svārstībām. Gada laikā tās varot gandrīz divkāršoties un vai arī strauji, strauji kristies. Tas atkarīgs ne tikai no sezonalitātes un izejvielu pieejamības, bet arī no politiskās situācijas, kā, piemēram, pašlaik Ukrainā.

Salīdzinoši nesenā pagātnē šis produkts ražots arī Krievijā, bet tagad mūsu austrumu kaimiņi no tā atteikušies. Acīmredzot tieši Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis, kā arī izpratne par Austrumeiropas tirgu un slāvu mentalitāti ļāva pirms gadiem divdesmit sekmīgi apgūt šo tirgu.

Sākumā Ukrainā vai Baltkrievijā iepirktais kazeīns Latvijā ticis vienīgi samalts attiecīgās frakcijās un realizēts Centrāleiropā galvenokārt etiķešu līmes ražošanai. Bet vietējās alusdarītavas un citi pārtikas ražotāji no tā izgatavoto līmi iegādājušies Beļģijā vai Vācijā un veduši atpakaļ uz Latviju.

Māris Daugulis tajā laikā studējis Banku augstskolā un sācis strādāt apdrošināšanas kompānijā. Tomēr 2003. gadā tūlīt pēc augstskolas beigšanas tēvs viņam piedāvājis darbu PPE Serviss. Tolaik radusies ideja – pašiem sākt ražot līmi.

Laboratorijā, kas pirms tam nodarbojās ar kazeīna analīzēm, balstoties uz ārzemju klientu pieredzi, tikuši izstrādāti pieci līmes veidi. Iegādājušies ražošanai nepieciešamo reaktoru un sākuši meklēt klientus. Māris atceras, ka pirmā bijusi alusdarītava Kimmel, kuras tagad vairs nav. «Grūti pateikt, kāpēc toreiz paši pievērsāmies ražošanai, kaut sapratām, ka tas ir nišas produkts, kura patēriņš būs ierobežots,» tagad mēģina atcerēties Māris. «Varbūt tāpēc, ka Baltijā neviens to neražoja. Bet varbūt tāpēc, ka lieliski zinājām, kas ir kazeīns, un orientējāmies šīs izejvielas tirgū. Tādu cilvēku nebija daudz.»

Drīz vien par PPE Serviss klientu kļuvis arī Aldaris un citas alusdarītavas, tajā skaitā arī Lietuvā un Igaunijā. Tomēr vienalga līmes patēriņš vietējā tirgū bija gaužām niecīgs.

Māris atceras, ka nelielajām alusdarītavām mēnesī piegādāti seši līmes spaiņi jeb 200 kilogramu. Aldarim sezonas laikā vajadzējis ap 1200 kg līmes mēnesī, bet pārējā laikā uz pusi mazāk. Tāpēc reaktors, kura jauda vienā maiņā bijusi aptuveni četras tonnas, darbināts reizi vai divas nedēļā un mēnesī saražotas 20 tonnas, ar ko pārpārēm pieticis. Vēl jo vairāk tāpēc, ka etiķešu līmi izmanto tikai tie uzņēmumi, kas ražo samērā vienveidīgus produktus lielos apjomos. Paralēli šai senajai ir vēl citas – modernākas tehnoloģijas. Tajā skaitā pašlīmējošās etiķetes, ko lieto, ja sortiments ir plašs, bet atsevišķo produktu apjoms neliels, piemēram, konservēto dārzeņu vai dažādu mērču fasēšanā.

2005. gadā PPE Serviss no Garkalnes, kur atradusies ražotne, pārcēlies uz NP Properties industriālo parku Olainē. «Ap to laiku mēs jau sapratām, ka ražotni būs grūti saglabāt, orientējoties tikai uz vietējo tirgu. Ja gribējām attīstīties, vajadzēja meklēt jaunus tirgus, kur realizēt savu produkciju daudz lielākos apjomos. Tātad atrast klientus ārpus Baltijas valstīm,» skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Līdz Āzijai un Āfrikai

Pašlaik PPE Serviss gadā saražo ap 4000 tonnu etiķešu līmes. Viena reaktora vietā ir četri, kas pilnībā noslogoti katru darbdienu, strādājot divās maiņās. No vietējā tirgus uzņēmums aizgājis un tagad strādā tikai eksportam.

«2007. gadā mēs uzsākām sadarbību ar lielu vācu kompāniju, kas savukārt ir pasaulē lielākā  pildīšanas līniju, transporta lenšu, iepakošanas un citu pārtikas rūpniecības iekārtu ražotāja Krones AG meitasuzņēmums,» stāsta Māris. Piegādājot klientiem etiķešu uzlīmēšanas līnijas, šī kompānija vienlaikus nodrošina arī līmi – līmi, kas ražota Olainē, uzņēmumā PPE Serviss. «Faktiski mēs pat nezinām, kurās tieši valstīs izmanto mūsu saražoto produkciju,» atklāj valdes priekšsēdētājs.

Pārsvarā tā esot Rietumeiropa. Dzirdēts arī par ASV, Brazīliju, Čīli. Etiķetes ar Olainē ražoto līmi līmējot arī Āfrikā, bet no Āzijas valstīm Taizemē un Vjetnamā. Vai tā nonākusi arī līdz Austrālijai, Mārim gan nav informācijas.

«Mums nekad nebūs tādu resursu, lai šajā specifiskajā nozarē paši varētu nodarboties ar tiešo pārdošanu. Arī strādājot tikai Baltijā, būtu jāveido speciāla mārketinga komanda un jāalgo speciālisti, kas labi pārzina gan produktu, gan nozares, kur to izmanto. Nerunājot nemaz par to, ka mēs paši varētu savu līmi izplatīt visā pasaulē. Tāpēc lai ar to nodarbojas uzņēmumi, kam ir šie resursi un pieredze,» biznesa pieeju skaidro Māris.

Globālais tirgus licis papildināt arī produktu klāstu. Sākotnēji tika izmantots galvenokārt kazeīns, bet pašlaik viņi ražo arī sintētiskās un citu veidu līmes, ar ko etiķetes var līmēt ne tikai uz stikla, bet arī metāla taras un PET pudelēm. Turklāt pie dažādām temperatūrām, mitruma pakāpes un citiem ārējiem faktoriem.

«Tāpēc mēs tagad varam nodrošināt ne tikai lielajiem izplatītājiem nepieciešamos apjomus, produkcijas kvalitāti un servisu, bet arī tam atbilstošu un vienlaikus pieņemamu cenu. Turklāt uzņēmumā, kur strādā tikai astoņpadsmit darbinieku, varam operatīvi reaģēt uz jebkuru problēmu,» secina PPE Serviss valdes priekšsēdētājs. Etiķešu līmes ražošana, pēc viņa teiktā, pārsvarā esot viena no lielu ķīmijas koncernu, piemēram, Henkel, blakusnozarēm. Bet, jo lielāks uzņēmums, jo lielāka birokrātija, mazāk elastīguma.

Māris uzskata, ka tieši šī ir viena no Latvijas mazo uzņēmumu priekšrocībām – spēja operatīvi reaģēt uz jebkurām izmaiņām tirgū vai problēmām sadarbībā ar klientiem.

Uz jautājumu, vai nav riskanti visas olas salikt dažu, kaut arī lielu ražotāju groziņā, Māris atbild noliedzoši. Pirmkārt, taras izmaksas tajā pašā alus ražošanā veidojot ap 1% no produkta pašizmaksas. Tātad, cik izmaksā tie daži miligrami līmes, vispār grūti aprēķināt. Otrkārt, katra līme ir unikāls produkts. Jānotiek kaut kam īpašam, lai patērētājs to gribētu mainīt. Ja līme ir kvalitatīva, iekārtu izgatavotājs rēķinājies ar tās īpašībām, un ražotājs pieradis ar to strādāt, tad kādēļ lai mainītu. Katra šāda pārmaiņa saistīta ar problēmām, ar risku, kas var būtiski ietekmēt visu ražošanu.

Tomēr Māris apzinās, ka tehnoloģijas ar laiku mainās, turklāt strauji. Pašlīmējošās etiķetes sen vairs nav nekāds jaunums. Plastmasas taru jau tagad apdrukā ražošanas laikā vai uzmauc apdrukātu plēvi. Kas notiks pēc gadiem trim vai pieciem, var tikai minēt. Iespējams, tiks atrasts veids, kā informāciju, ko satur etiķete, uzlikt uz attiecīgā produkta pavisam citādi.

«Jā, šī nozare nebūs mūžīga, un mēs to apzināmies. Bet mēs turam acis vaļā un domājam arī par citiem, pilnīgi jauniem risinājumiem,» sarunas nobeigumā saka Māris Daugulis. 

 

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

Paši esam gan noteicēji, gan saimnieki. Un vēl – mani personīgi motivē bērni, kas pašlaik jau ir tajā vecumā, kad sāk interesēties, ar ko tētis nodarbojas

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

Ir bijušas ražošanas kļūdas. Svarīgi tās atzīt un godprātīgi labot, pat ja nākas ciest zaudējumus. Rietumeiropieši to prot novērtēt. Un tam ir milzīga nozīme uzņēmuma reputācijā.

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

Vajadzētu maksimāli izmantot mūsu priekšrocības – gan atrašanās vietu starp Austrumiem un Rietumiem, gan to, ka, būdami nelieli, daudzās jomās varam strādāt elastīgāk nekā lielās kompānijas. 

Komentāri (16)

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu