«Labāk slikta demokrātija nekā lielisks pučs» • IR.lv

«Labāk slikta demokrātija nekā lielisks pučs»

4
Saniknoti iedzīvotāji uz Bosfora tilta iekausta ieročus nolikušos kareivjus, kuri bija iesaistīti apvērsumā.

Militāra apvērsuma mēģinājums Turcijā pierāda divas pretrunīgas lietas – cik lielus demokrātijas soļus spērusi šī zeme un cik bīstami tā raujas atpakaļ

Jau vairākus gadus liberāli noskaņotiem turkiem bija sajūta, ka spēcīgs kapteinis stūrē zemi aplamā virzienā. Viņi ar satraukumu vēroja, kā prezidents Redžeps Tajips Erdogans paplašināja savas pilnvaras, palīdzēja pie turības tikt saviem sabiedrotajiem un palielināja reliģijas lomu sabiedrībā. Tomēr tas nenozīmē, ka cilvēki gatavi paust atbalstu armijas virsniekiem, kuri pagājušajā piektdienā mēģināja gāzt Erdoganu. Turcijā pagājuši tie laiki, kad armijai vajag iejaukties politikā, uzskata liberāli noskaņots 25 gadus vecs fitnesa treneris Korajs Suzers. «Labāk slikta demokrātija nekā lielisks pučs,» saka jaunais vīrietis.

Turcijas politika ir bēdīgi slavena ar izteiktu viedokļu polarizāciju. Taču kuslais atbalsts apvērsuma rīkotājiem mudina domāt, ka pilsoņi tagad vairāk paļaujas uz demokrātiskiem procesiem, pat ja to rezultāti ne vienmēr ir tīkami.

Mūsdienu Turcijas vēsturē tās ietekmīgā armija, kas darbojas kā sekulāras sabiedrības garants, valsts apvērsumus rīkojusi vidēji reizi 10 gados. Pēdējais notika 1997. gadā. Taču pēdējā laikā tās visvarenībai ir apgriezti spārni, norāda analītiķi, pieminot vairākas sensacionālas augstu virsnieku paraugprāvas. Mainījusies arī sabiedrība, pateicoties ekonomikas izaugsmei – daudzi turki ir kļuvuši turīgāki un lepojas, ka dzīvo demokrātijā, kamēr daudziem citiem kaimiņiem reģionā jāsamierinās ar monarhijām vai diktatoriem. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu