Pirms sešiem gadiem Jānis Znotiņš (32) aizgāja no darba birojā, lai mācītos režiju. Šonedēļ Jānis būs redzams Volanda lomā izrādē Meistars un Margarita Valmieras Drāmas teātrī
Jānis novelk melnus gumijas cimdus, noliek zobenu un uzvelk laulības gredzenu. Mēģinājums Valmieras teātrī beidzies. «Tagad atkal esmu Jānis Znotiņš,» viņš saka, un dodamies kopīgi pusdienot. Nobrīnos, ka Jānis ir tik priecīgs, žirgts. Laikam māk ātri atslēgties no lomas. Vērojot aktierus mēģinājuma laikā aizskatuvē, šķita – Jānis iznāks nomākts, sevī un lomā. «Ne, ne. Tad man būtu sirmi mati,» Znotiņš, vellišķīgi smaidīdams, krata pirkstu. Jau studiju laikā režisors un pasniedzējs Mihails Gruzdovs viņam iemācījis, kā strādāt ar sevi. Kā darboties ar tiem instrumentiem, kas aktierim doti, lai process pie jebkuras lomas būtu veselīgs. Lai nejuktu prātā. «Emocijas uz skatuves ir visas. Sākumā stīvums, bet tad ieej izrādē un sajūti tās garšu. Ir gan kamols kaklā, gan satraukums. Zosenīte.»
Volanda lomai Jānis piekrita, jo ne jau katru dienu var saņemt tādu piedāvājumu. Gan slavenais Mihaila Bulgakova romāns, gan darbs pie režisores Indras Rogas viņu interesēja. «Gribēju redzēt, kā Indra strādā ar lielo skatuvi,» Jānis min vienu no iemesliem. Tas ir saprotami, jo Znotiņš ir režisors, tā ir viņa otrā augstākā izglītība. Pirmā ir bakalaura grāds Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē. Pēc vidusskolas raudzījies tādas studijas, kur varētu iekļūt budžeta grupā, lai vecākiem nav jāmaksā. Tā Jānis no Kandavas iestājies ģeogrāfos. Pētījis dabas pamatni Rīgā un to, kas notiek ar skvēriem un neapbūvētajām teritorijām. «Tērbatas un Lāčplēša ielas stūrī bija skvērs, tur mēs ar Reini (režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs – red.) pūtām uzrakstu «Nē – zāģim», jo, lai celtu ēku, tur gatavojās izzāģēt kokus. Izzāģēja. Uzcēla divas stikla ēkas, kas tagad stāv pustukšas.»
Vilkme uz teātri Jānim parādījās pirmā semestra beigās. Teica brālim, Jaunā Rīgas teātra aktierim Kasparam Znotiņam, ka vēlas stāties aktieros. «Bračka atrunāja. Nevajagot. Teica, ka teātrī vajag garderobistus, varbūt es gribu – būšot, ko vakaros darīt. Naudiņa arī.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.