Krievijas likumdevēju interese par Baltijas valstu neatkarības tiesiskumu ir komiska, bet arī bīstama
Jūlija sākumā starptautiskajā presē parādījās ziņa, ka divi Krievijas Domes deputāti lūguši Krievijas Ģenerālprokuratūru izvērtēt, vai 1991.gadā Baltijas valstu neatkarību atzinušās PSRS Valsts padomes izveidošana bija leģitīma, tādējādi dodot mājienu par Baltijas neatkarības «nelikumību».
Var piekrist Lietuvas neatkarības kustības vadītāja Vītauta Landsberģa teiktajam, ka šī provokācija nav Baltijas valstu uzmanības vērta: mēģināt kādam pierādīt, ka Baltijas valstu atzīšana tomēr bija «tiesiska», nozīmētu atzīt, ka mums Padomju Savienības tiesiskums un Krievijas Ģenerālprokuratūras viedoklis ir saistoši.
Krievijas likumdevēju solis ir ne vien komisks, bet vienlaikus arī bīstams savā absurdumā, jo sniedz mērķtiecīgu ieguldījumu orveliskas «patiesība ir meli» atmosfēras radīšanā, kurā nedarbojas nedz loģika, nedz piesauktais tiesiskums. Jautājums par to, vai Baltijas valstu neatkarības atgūšanas procesā tika ievērota PSRS konstitūcija un likumi, ir bezjēdzīgs savā būtībā, jo starptautisko tiesību izpratnē Latvija, Lietuva un Igaunija nekad nav bijušas PSRS daļa: 1940.gadā notikusī Baltijas valstu okupācija un nelikumīgā aneksija neradīja Latvijai, Lietuvai un Igaunijai pienākumu ievērot agresora valsts konstitūciju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.