Diena, kad Latvijā nokrita Damokla zobens. Labi, nepārspīlēsim. Vēl nav īsti nokritis, un tomēr – 16 gadus pēc idejas rašanās, 12 gadus pēc afēras izgaismošanas un 7 gadus pēc iztiesāšanas sākuma piektdien beidzot noslēdzās pirmais cēliens vienā no skaļākajiem un ciniskākajiem mūslaiku Latvijas skandāliem. Digitālgeitai pašlaik ir parādījušās reālas cerības nekļūt par prāvu, kurā pēc garas tiesāšanās nevienam tik un tā nav jāatbild. Septiņiem apsūdzētajiem cietumsodi, sešiem naudas sodi – tā tiesa novērtējusi liela mēroga krāpšanas un naudas atmazgāšanas darījumu, kuru tā autori joprojām dēvē vienkārši par biznesu vai pat tehnoloģiskā progresa nešanu Latvijā. Pirmās instances spriedums pierāda, ka likuma roka var aizsniegt arī politiskās un biznesa elites darboņus, lai arī diemžēl ne visus.
Ja tiesu vara strādātu efektīvāk, visticamāk, atšķirīga aina mūs priecētu arī politiskajā arēnā, kur pašlaik mutuļo redzamās un aizkulišu kaislības ap Valsts prezidenta vēlēšanām. Par to, kāda šajā procesā ir ietekme cilvēkam, kurš dalījis tiesas zāli ar nule digitālgeitā notiesātajiem, jautājam Raimondam Vējonim, ZZS un Vienotības atbalstītajam prezidenta kandidātam. Viņš pārsteidzoši atbild, ka «vispār neviens lēmums» apvienībā netiek saskaņots ar Aivaru Lembergu. Bet pats noteikti nav viņa stipendiāts. Toties kā aizsardzības ministrs vērtē, ka hibrīdkarā ar Krieviju esam sasnieguši ceturto fāzi (no pavisam astoņām), kas ir priekšpēdējā pirms reālas karadarbības.
Jautājums, kas paliek patlaban neatbildēts, – vai Latvija pēc jaunā prezidenta vēlēšanām kļūs vājāka vai spēcīgāka?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.