Latvijas izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš uzskata – komandas lielākā problēma ir pārcenšanās
Kafejnīca Arēnā Rīga ir klusa. Tā darbojas pasākumu laikā, tāpēc «pusdienas» man ir līdzi – svaigi spiesta apelsīnu sula un burkānu sula. Uzbrucējs Kaspars Daugaviņš izvēlas pirmo. Viņam nupat beidzies treniņš, un par at-mosfēru izlasē stāstīt nav jāmudina. «Spēlēt izlasē – tie ir svētki. Katrs esam savā pasaules malā, tāpēc kopā uzspēlēt ir prieks. Visi esam arī labi draugi, un, kad satiekamies, iet jautri. Pirmajā treniņā gan vairs nav nekādas bakstīšanās ar nūjām. Jāspēlē.» Komandu viņš dēvē par perspektīvu. Jā, trūkstot pieredzes un pārliecības, taču «tas ir labs sākums – braukt uz pasaules čempionātu ar jaunu izlasi un mēģināt noturēt spēles līmeni». Uz jautājumu, kura spēlētāja pietrūks visvairāk, Kaspars smaida: «Visu! Trūkst ikviena! Latvijas hokeja resursi kopumā taču nav nekādi lielie.»
Izlasei nepievienosies NHL spēlētājs Zemgus Girgensons, kurš sācis atkopties no traumas. Daugaviņš uzsver, ka Zemgus ir viens no retajiem latviešiem, kurš spēlē pasaules spēcīgākajā līgā un ir galvas tiesu stiprāks par daudziem, taču «labi spēlētāji ir arī Mārča [Karsums], Kulda un Bārtulis un vēl rinda». Atceroties Zemgus pievienošanos izlasei pērn olimpiskajās spēlēs Sočos, Kaspars stāsta, ka būt zvaigznei nav tik viegli. «Jo uz tevi tiek pavērsts liels mikroskops, un gaida daudz. Brīnumus.»
Daugaviņš ilgi spēlējis Amerikā, tāpēc nojauš, ka Ronaldu Ķēniņu uz čempionātu nesagaidīt. Ja Ķēniņa pārstāvētā komanda nedabūs Stenlija kausu, visticamāk, braukšot cīnīties par Kaldera kausu – AHL augstāko apbalvojumu. Tieši to Kaspars ieguva 2011.gadā, spēlēdams Bingemtonas Senators sastāvā. Savukārt ar Bostonas Bruins viņš sasniedza Stenlija kausa finālu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.