Senkapu sargi

Arheologi Guntis Zemītis un Andris Tomašūns nespēj noskatīties, kā mantrači izlaupa senkapus. Viņi regulāri rīko ekspedīcijas pa Zemgales kapulaukiem. Lai vietējie saprot, kāpēc kapi svarīgi, un laupītāji zina, ka arheoloģijas pieminekļi nav aizmirsti

Izbiedētas irbītes aizspurdz uz Lielupes pusi, kad svētdienas pēcpusdienā Kakužēnu senkapos ierodas vēsturnieki un arheologi – Guntis Zemītis un Andris Tomašūns. Dubļainie zemes kukuržņi ir liecinieki vandalismam, kas pirms diviem gadiem un pērn notika Jaunsvirlaukas pagasta senkapos, kur sešus gadsimtus – no 5. līdz 11.gadsimtam – senie zemgaļi apbedīja mirušos. Mantrači bija rakušies, bez žēlastības izmētājot mirušo kaulus. Neviens nezina, cik bronzas rotu, jostas sprādžu, gredzenu vai monētu viņi atrada. Tas, ka viņi pagājušajā vasarā atgriezās, pierāda, ka atradums bija vērtīgs.

Februārī līdzīgi tika izpostīti Daņilovkas un Loginu senkapi Viļakas novadā. Tad Guntim Zemītim, Latvijas Vēstures institūta direktoram, aiz dusmām gribējās ņemt beisbola nūju un…, taču tik bezspēcīgs viņš sajutās tikai mirkli. Sazinājās ar draugu un kolēģi Andri Tomašūnu, ko pazīst jau 30 gadu, un vienojās nedēļas nogalēs apbraukāt Zemgales senkapus. Ļaudīm stāstīt, kāpēc tie jāsargā, un lūgt ziņot policistiem par vīriem, kuri uzrodas ar metāla detektoriem rokās.  

Latvijā katru gadu vandaļi izlaupa 20-30 valsts aizsargājamu arheoloģijas pieminekļu. Tie lielākoties ir senkapi. Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) lēš, ka katra piektā apbedījumu vieta ir izlaupīta. Pēc aptuveniem aprēķiniem, ierosināts vairāk nekā simt krimināllietu. Taču līdz šim nav izvirzīta neviena apsūdzība. Neviena! Lai gan zināms, ka kapulaukos atrastās senlietas tirgo dažādās interneta vietnēs. Guntis un Andris nolēma darīt vienīgo, kas iespējams, – apbraukāt senkapus, lai barbariskiem senlietu medniekiem nerastos priekšstats, ka viņi netraucēti var darboties.