«Izkāpšana uz Mēness» Rīgā

Kādu atbildību uzņemas Latvija, kļūdama par ES Padomes prezidējošo valsti?

Ministru prezidente Laimdota Straujuma ir paziņojusi, ka Latvija, šāgada pirmos sešus mēnešus vadīdama Eiropas Savienības Padomes prezidentūru, noteiks «Eiropas darba kārtību». Savukārt Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs par Latvijas prezidentūras mērķiem ir izteicies – tie esot tik ambiciozi, ka tos varot salīdzināt ar cilvēka pirmo izkāpšanu uz Mēness. Viņaprāt, ne tikai tāpēc, ka Latvija būs ES prezidējošā valsts pirmo reizi, bet arī, «ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju Krievijas agresijas dēļ».

Tomēr šī «izkāpšana uz Mēness» nav kāda pašu izdomāta avantūra. Latvijas valdības noteiktā prezidentūras darba kārtība ir plaša, taču tā ir sagatavota, cieši sadarbojoties ar Eiropas Komisiju un ES Padomi un atbilst kopējām ES prioritātēm. No otras puses, sagatavotos darbības plānus var likt koriģēt ne tikai palaikam grūti prognozējamās ģeopolitiskās situācijas izmaiņas, bet arī diskusijas pašā ES, ieskaitot par tik fundamentāli svarīgiem jautājumiem kā, piemēram, eirozonas nākotne, ja Grieķija no tās izstātos, un Žana Kloda Junkera vadītās jaunās EK piedāvātais 315 miljardu eiro investīciju plāns, par kura īstenošanas iespējām arvien ir dažādi viedokļi.

Kas ir prezidentūra? 

Katra ES dalībvalsts rotācijas kārtībā vada ES Padomes darbu. ES Padome ir institūcija, kas īsteno varu jomās, kurās dalībvalstis ir deleģējušas kompetenci savienībai. Tikai ES Padome var slēgt līgumus ar trešajām valstīm un starptautiskajām organizācijām. Savas likumdošanas tiesības Padome īsteno sadarbībā ar Eiropas Parlamentu. Padomes lēmumus pieņem attiecīgo jomu ministru padomes, kurās piedalās dalībvalstu valdību ministri (piemēram, ārlietu, finanšu un ekonomikas, tieslietu un iekšlietu, lauksaimniecības, vides un izglītības), bet šīs ministru sanāksmes organizē un vada prezidējošā valsts. Tā ir iespēja katrai ES dalībvalstij, kura vada prezidentūru, veidot ES dienaskārtību.