Pastāv aizdomas, ka Krievija finansē protestus pret slānekļa gāzes iegūšanu Austrumeiropā, lai saglabātu savu ekonomisko un politisko ietekmi
Rumānijas austrumos nabadzībā grimstošā Pungešti ciema mērs Vlasa Mirča bija sajūsmā – varbūt dzīve beidzot kļūs labāka. Pērn pie viņa ieradās amerikāņu enerģētikas milža Chevron pārstāvji un iznomāja zemi, lai veiktu eksperimentālu urbumu un izpētītu slānekļa gāzes iegūšanas iespējas. Taču drīz vien šis projekts pārvērtās par murgu, jo ciems kā magnēts piesaistīja aktīvistus, kas iebilst pret tā dēvēto hidrosprādziena metodi. Vairākas reizes protestantu un policijas konfrontācija pārvērtās asiņainos kautiņos, bet pats mērs saņēma draudus un bija spiests uz laiku bēgt no ciema.
«Es biju pilnīgā šokā,» atceras mērs. Tagad viņš ir atgriezies savā birojā, kas atrodas Pungešti galvenajā un patiesībā arī vienīgajā ielā. «Agrāk pie mums nebija redzēts neviens protestētājs, bet pēkšņi viņi bija visās malās.»
Gāzes ieguves noliedzēji vietējai pašvaldībai pārmeta korumpētību, jo tā esot pārdevusies ārvalstu uzņēmumam. Viņu acīs tā bija cīņa starp Dāvidu un Goliātu, kuras vienā pusē ir trūcīgi rumāņu zemkopji, bet otrā – ietekmīga amerikāņu korporācija.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.